Iecavas pagasta sociālās palīdzības centra vadītāja Helga Pīlādze drīz uzsāks pētījumus pagasta 68 ģimenēs.
Iecavas pagasta sociālās palīdzības centra vadītāja Helga Pīlādze drīz uzsāks pētījumus pagasta 68 ģimenēs. Absolvējot sociālā darba augstskolu «Attīstība», diplomdarbam Helga izvēlējusies tematu «Ģimeņu apmācības programma».
Attīsta sociālo pakalpojumu sistēmu
Visas ģimenes, ko sociālās palīdzības centra vadītāja anketēs, audzina pirmsskolas vecuma bērnus. Ģimeņu apmācība Latvijā vēl nav populāra. Toties Eiropas valstīs un Amerikā jau uzkrāta liela pieredze. Helgas Pīlādzes diplomdarbs nebūs tikai teorētisku pētījumu apkopojums. Autore paredz jau nākamgad Iecavas pagastā uzsākt ģimeņu sistemātisku apmācību.
Sociālo darbinieku palīdzību parasti meklē tādas ģimenes, kuru problēmas tiktāl samilzušas, ka pašu spēkiem ar tām vairs nav iespējams tikt galā. Taču, attīstot sociālo pakalpojumu sistēmu, cilvēkiem tiks radīta iespēja brīvprātīgi meklēt palīdzību, pirms ģimeņu lietās vēl nav iejaukta pašvaldība, policija un citas instances. Apmācības programma ir pirmais solis ceļā uz mērķtiecīgi plānotu pakalpojumu sistēmas ieviešanu. Helga Pīlādze norāda, ka projektā tiks iesaistītas ne vien tās ģimenes, kurās aug bērni, bet arī jaunie pāri, kuri pieteikušies laulību reģistrācijai. Nodarbības vadīs vietējie speciālisti – pediatri, ginekologi, psihologi. Ja būs nepieciešams, apmācības programmā tiks iesaistīti arī vieslektori.
Daudzās pasaules valstīs veiktie pētījumi liecina,ka atsevišķi nepastāv bērnu vai vecāku problēmas. Jebkurš sarežģījums vienlīdz skar visus ģimenes locekļus, tāpēc sociālais darbs var kļūt efektīvs tikai tad, ja strādā kopā ar visiem – bērniem, vecākiem, vecvecākiem.
Ārējais iespaids var izrādīties maldīgs
Dienvidkalifornijas Universitātes sociālā darba doktors Viljams Mēzans izstrādājis ģimeņu klasifikāciju un tām nepieciešamo pakalpojumu uzskaiti. Šajā shēmā ietilpst seši ģimeņu veidi – jebkura ģimene, ģimenes, kurām nepieciešama papildu palīdzība, riska ģimenes, kurām vajadzīga īpaša palīdzība, ģimenes, kuru bērniem nepieciešama aizsardzība, ģimenes krīzes situācijā vai stadijā pirms šķiršanās un ģimenes, kuras nav iespējams samierināt. Helga Pīlādze atzīst, ka sociālo darbinieku un sabiedrības uzmanības lokā nokļūst dziļas krīzes piemeklētas ģimenes. Taču riska faktori atrodami arī tur, kur ārēji viss šķiet lieliskā kārtībā. Helga min raksturīgu piemēru: «Vecāki strādā, bērni mācās, neviens nav dzērājs. Taču katrs ģimenes loceklis dzīvo pilnīgā izolācijā, katrs nodarbināts ar savām lietām. Atsvešinātība tuvu cilvēku vidū ar laiku var radīt smagas psiholoģiskas problēmas, izraisot krīzi. Tā ir ļoti sarežģīta lieta. Patiesībā sociālajam darbiniekam it kā nebūtu nekādas motivācijas apmeklēt ārēji labvēlīgās ģimenes, tomēr jāapzinās, ka vieglāk novērst cēloņus, nekā «ārstēt» sekas.»
Tas viss apstiprina ģimeņu apmācības programmas aktualitāti. Daudzi cilvēki nav raduši analizēt situācijas, prognozēt uzvedības modeļus. Citiem trūkst pat elementāru zināšanu par veselības aprūpi un bērnu audzināšanas pamatprincipiem. Mācīt četrdesmitgadniekus jau par vēlu, taču viņu bērniem ir visas iespējas neatkārtot iepriekšējo paaudžu pieļautās kļūdas un savas ģimenes veidot harmoniskākas.
