Turpinot atspoguļot 80 gadu vecus notikumus Bauskā, gribu pakavēties pie Bauskas pilsētas pagaidu Domes 1918. gada 23. decembra protokola, kurā uzvirmo tā laika politikas, saimniecības un sadzīves norises.
Turpinot atspoguļot 80 gadu vecus notikumus Bauskā, gribu pakavēties pie Bauskas pilsētas pagaidu Domes 1918. gada 23. decembra protokola, kurā uzvirmo tā laika politikas, saimniecības un sadzīves norises.
Neatļauj ražot reibinošus dzērienus
Politiski nozīmīgākais lēmums paredz 1919. gada janvārī sarīkot Bauskā «vispārējas, tiešas, aizklātas un proporcionālas pilsētas Domes vēlēšanas», kaut gan Sarkanās armijas uzbrukums vēlāk šo ieceri izjauca. Protams, ka toreizējie domnieki nespēja paredzēt notikumus, kas sekoja jau pēc divām nedēļām.
Avīzes lasītājam varētu būt interesanti uzzināt, kā tolaik risināja alkoholisma problēmu. Nav noslēpums, ka alkoholisms jeb žūpība, kā toreiz to apzīmēja, iegūst plašākus apmērus karu, juku un saimniecisku krīžu laikos. Arī 1918./1919. gadi ir pie tādiem pieskaitāmi. Bauskas 19 domnieku (no 21 klātesošā) nobalsoja «neizdot 1919. gadā atļaujas reibinošo dzērienu pārdošanai Bauskā», bet lēmums «neizdot atļaujas reibinošo dzērienu izgatavošanai» tika pieņemts tikai ar deviņām balsīm (seši pret, pārējie atturējās). Turklāt, «lai sekmīgāk apkarotu žūpību», tika ievēlēta komisija septiņu domnieku sastāvā, un viņi visi bija latvieši.
Pie iepriekšminētajiem balsojumiem nav nosaukti konkrēti uzvārdi, bet var pieņemt, ka pret reibinošo dzērienu tirgošanu un izgatavošanu visnoteiktāk uzstājās tieši latvieši, bet vācieši un ebreji ne tik ļoti, jo domnieku sastāvā bija gan alusdarītavas īpašnieks Bruno Lodings, gan daudzi tirgotāji, kuriem «šķidrā prece» deva visai krietnus ienākumus. Un tomēr – pārsteidzoša vienotība par alkohola tirdzniecības aizliegšanu Bauskā.
Aicina saglabāt pagātnes liecības
Līdzšinējais pilsētas galva J. Kļaviņš šajā sēdē paziņoja, ka turpmāk nevarēs pildīt savu amatu, jo Pagaidu valdība viņam uzdevusi pildīt miertiesneša pienākumus Bauskā. Domnieki izlemj, ka līdz vēlēšanām pilsētas galvas pienākumus izpildīs abi J. Kļaviņa vietnieki – J. Viļumsons un R. Gutmanns. Šajā sēdē domnieki pieņēma arī tam laikam ļoti neraksturīgu lēmumu par pagātnes liecību saglabāšanu, uzaicinot pilsētas iedzīvotājus nodot pilsētas valdē uzglabāšanai arhīvā kara laikā izdotus rīkojumus, plakātus un «citas vēsturiskas lietas».
Pilsētas valdes darba kārtībā decembra beigās dominēja saimnieciski jautājumi. Valde Dreņģeram ir atļāvusi atjaunot viesnīcu, bet aizliegusi tirgot alkoholu. Ebrejs Bērmans iemaksājis pilsētas valdē 5040 rubļu «ar norunu, ka viņam tiek nodoti 140 centneru gaļas dzīvsvarā priekš izdošanas uz kartiņām ebreju tautības iedzīvotājiem par cenu, ne augstāku par 1,20 rbļ. mārciņā. Pareizu gaļas izdošanu kontrolēs domnieki Feitelsons un Leibovics (arī ebreji)».
Dome sadarbojas ar strādniekiem
Domes sēdē 30. decembrī tiek pieminēta strādnieku deputātu padome, kas norāda uz divvaldības pazīmēm Bauskā. Atšķirībā no citās Latvijas pilsētās novērojamām «nesamierināmām šķiriskām pretrunām» starp Pagaidu valdības iestādēm un strādnieku padomēm, Bauskā bija šo abu veidojumu mierīga līdzāspastāvēšana un pat sadarbība. To apliecina Domes sēdes protokolā fiksētais lēmums: «Bezdarba – strādnieku (bezdarbnieku – R. Ā.) reģistrāciju uzdot lūgt strādnieku deputātu padomi, lai tā vestu bezdarba – strādnieku reģistrāciju. Tālāk nolēma strādniekus pieņemt pie pilsētas darbiem tikai caur strādnieku padomes vidutājiem, ja vajadzīgais darbinieks caur strādnieku deputātu padomes vidutājību nebūtu atrodams, tad var arī pieņemt privātā ceļā».
Te jāpiebilst, ka labās attiecības starp Domi un strādnieku padomi ir izskaidrojamas arī ar to, ka pilsētas Domē ietilpa desmit strādnieku un amatnieku pārstāvji. Ir arī labi saprotams, kālab padomju periodā vēstures pētījumos šo 1918. gada 27. decembrī ievēlēto strādnieku deputātu padomi vērtēja negatīvi, ja jau tā necentās gāzt Pagaidu valdības pārstāvjus.
Domnieks Baumans atzīstas vājībā
1919. gada 2. janvāra Domes sēdē atkal viens no galvenajiem izskatāmajiem jautājumiem bija saistīts ar «žūpības apkarošanu». Visi klātesošie domnieki vienbalsīgi(!) pieņem šādu rīkojumu: «Lai pilsētas valde nekavējoši grieztos pie Pagaidu valdības ar rakstu, kurā paskaidrotu Bauskas pilsētas Domes vēlēšanos, lai valdība aizliegtu alkoholisku dzērienu izgatavošanu un pārdošanu visā Latvijā un izlieto visstingrākos soda mērus pret šī aizlieguma pārkāpšanu».
Diemžēl man nav zināms, kā Pagaidu valdība un citas Latvijas pašvaldības uzņēma baušķenieku iniciatīvu. Toties tālākajā sēdes gaitā par «žūpības apkarošanu» pašu pilsētā vairs nav iepriekšminētās vienprātības. Domnieks B. Lodings iesniedzis protestu pret reibinošo dzērienu izgatavošanas aizliegumu pilsētā. Arī balsojumā par attiecīgiem soda mēriem šo noteikumu pārkāpējiem tikai astoņi domnieki balsoja par, seši – pret, divi atturējās.
Soda sankcijas par «žūpības apkarošanas komisijas» izstrādāto aizliegumu pārkāpšanu bija visai bargas – līdz pat izraidīšanai no pilsētas un visas mantas konfiskācijai. Interesanti, ka šajā komisijā iepriekš ievēlētais Eduards Baumans «atlūdzās no žūpības apkarošanas komitejas tādēļ, ka pats grib glāzīti iedzert». Dome šai komisijai uzticēja turpmāk izstrādāt arī noteikumus par «tirgošanos ar spirtu un vīnu tehniskiem un medicīniskiem, un zinātniskiem nolūkiem, kā arī baznīcas vajadzībām». Protams, ka drīz mainījās vara pilsētā, bet nākamie noteicēji – lielinieki –, alkohola lietošanu par izskaužamu netikumu neuzskatīja…
