Kaķa gada iesākums Latvijai un Igaunijai saistās ar citu mājdzīvnieku – cūku.
Kaķa gada iesākums Latvijai un Igaunijai saistās ar citu mājdzīvnieku – cūku. Tik muļķīgi kā valdības vadītājs, te sakot jā, te – nē par cūkgaļas importa kvotām, nevarētu izrīkoties neviens cits, izteicās Andris Šķēle. Bet pats Vilis Krištopans pēc tikšanās ar igauņu amata brāli Martu Sīmanu noskaldīja īsi: «Cūku kara «mazo cūcību» iztaisīja žurnālisti. Punkts.» Nav brīvas preses, nav cūcību – to jau uzskatāmi demonstrējusi Baltkrievija. Punkts.
Starptautiskā valūtas fonda pārstāvis sacījis nepārprotami: kvotu ieviešana nodarīs ļaunumu patērētājiem, jo celsies pārtikas cenas, tiks stimulētas nerentablās zemnieku saimniecības. Lai tas nenotiktu un Latvijas zemnieki ar savu čaklumu nejauktos Eiropas tirgū, Krištopans kvotu jautājumu no valdības un Saeimas sēžu darba gaitas izsvītroja. Punkts.
Mazos zemniekus izputēšanai savulaik nolēma ar lielummāniju pārņemtā Šķēles valdība. Bet pēc Japānā redzētā Valsts prezidenta vizītes laikā Daina Bruņiniece «Savai zemītei» liecināja, ka japāņu zemnieki pie pārticības tiek, pusotra hektāra zemes apstrādājot, kaut arī tās uzlabošanai augsne jāved no kalniem. Mūžu dzīvo, mūžu mācies, pat no japāņiem!
Premjers pieprasījis izveidot jaunu institūciju, piesaistot visspējīgākos padomniekus, kuri izstrādāšot lauku un zemniecības attīstības koncepciju valstī, jo Zemkopības ministrijā vēl turoties naftalīna smaka no Ģēģera, Šķēles un Kinnas laikiem. Taču, kā zināms, naftalīns ir visai svarīga ķīmiska izejviela.
Interesēs tālu no zemes lietām ar nolietotu portfelīti rokā trīs dienu vizītē Latvijā ieradās Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) Augstais komisārs Makss van der Stūls, lai uzturētu dialogu par topošajiem valodas un izglītības likumiem. Pagaidām nekādu rekomendāciju nebūšot. Jājautā, ko gan vēl viņš varētu ieteikt: viss jau ar latviešu rokām padarīts, un atpakaļceļa nav. Punkts.
Pat aiz Stūla kuslā auguma gandrīz neievērota palika Somijas un Zviedrijas ārlietu ministru viesošanās Rīgā. Daudz iespaidīgāka ir Saeimas kreisā spārna jeb rubikiešu prasība izvērtēt Kārļa Ulmaņa «noziedzīgo režīmu». Daļēju atbalstu attiecīgai deklarācijai jau izteicis «Latvijas ceļa» priekšsēdētājs Andrejs Panteļējevs. Vēl jānomaina okupācijas deklarācija, jāatceļ pāris likumu, un skolās atkal varēs ienest vecās vēstures grāmatas un pievērsties partijas «īsajam kursam».
«Latvijas ceļš» tālredzīgi par preses sekretāru izraudzījies krievu laikraksta «Respublika» politisko komentētāju Mihailu Mamilovu. Diemžēl mēnesi ilgusī sadarbība beigusies ar skandālu: Mamilovs savā avīzē publicējis ar NATO ģenerālsekretāru Havjeru Solanu nenotikušu interviju… Diemžēl šo lietu partija nevarēšot noklusēt kā paša A. Panteļējeva parādīšanos sabiedrībā nepiedienīgā izskatā.
Gads sākās ne vien ar «cūku karu», bet arī ar budžeta projekta nodošanu Saeimai. Premjers to salīdzinājis ar izspiestu citronu, bet Andris Šķēle nosaucis par politiski bezgaumīgu un bez virzības.
13. janvārī sākās 1991. gada barikāžu atceres dienas. Tās bija smeldzīgas, bet morāli tīras.
