«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK Bauskas rajona nodaļas sanāksmē sestdien, 16. janvārī, piedalījās «TB»/LNNK ģenerālsekretārs Aigars Ķimenis.
«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK Bauskas rajona nodaļas sanāksmē sestdien, 16. janvārī, piedalījās «TB»/LNNK ģenerālsekretārs Aigars Ķimenis. Pēc sapulces «Bauskas Dzīve» viņu aicināja uz nelielu sarunu.
– Kāds bija jūsu apmeklējuma mērķis?
– Noskaidrot attieksmi pret Pētera Salkazanova virzīšanu zemkopības ministra amatam un pārrunāt par Valsts prezidenta kandidātiem no apvienības «Tēvzemei un brīvībai»/LNNK.
– Un rezultāti?
– Lielākā daļa mūsu apvienības nodaļu atbalsta Salkazanova kandidatūru, bet attieksme pret Sociāldemokrātu apvienību būs nemainīga – kopumā šī partija pa- liek ārpus koalīcijas. Pret Pēteri Salkazanovu pretenziju nav arī Bauskas nodaļai, par to vienojāmies šodienas sarunā. Par kandidātu īpaši pozitīvas atsauksmes ir Zemgalē.
Par otro jautājumu. Valsts prezidentam, mūsuprāt, jābūt ar nacionālu stāju, personisku pievilcību. No sava vidus esam gatavi izvirzīt bijušo premjeru Guntaru Krastu vai Latvijas vēstnieku ANO Jāni Priedkalnu. Arī par to lemsim apvienības Domes sēdē 23. janvārī.
– Pēc pētījumu centra «Latvijas fakti» ziņām decembrī «TB»/LNNK atbalsta tikai 8,5 procenti aptaujāto. Kāpēc tāds kritums?
– Citi avoti gan uzrāda augstāku reitingu. Valdības veidošanas laikā Tautas partija iemantoja cietēja tēlu, cēlās tās popularitāte. Mēs zaudējām, jo vajadzēja nogaidīt, kā veidosies abu lielo ekonomisko grupējumu – «Latvijas ceļa» un Tautas partijas – attiecības. Mēs uzreiz bijām par vairākumvaldību, taču lielie nebija samierināmi. Mums vajadzēja izšķirties: neiet valdībā un gaidīt, kā izvērsīsies kreisie spēki, vai strādāt. Izvēlējāmies pēdējo, un ne visi vēlētāji to saprata. No mūsu puses Tautas partijai uz koalīciju ceļš ir atvērts.
– Kas «TB»/LNNK šķir no Tautas partijas un vieno ar «Latvijas ceļu»?
– Šķēles kungs premjera amatā pierādīja sevi kā vadītāju ar autoritārisma iezīmēm. Tautas partija nostājās par grozījumiem Pilsonības likumā, diskusijās par brīvo zemes tirgu pauda liberālu attieksmi, neņemot vērā valsts drošības aspektus. Šī ir vairāk liberāla nekā nacionāli labēja partija. Ja mēs paliktu opozīcijā, varētu realizēties modelis: «Latvijas ceļš», Jaunā partija, sociāldemokrāti un netiešs Tautas saskaņas partijas atbalsts. Šāda koalīcija būtu bīstama Latvijai.
– Cik pamatotas ir aizdomas par «Latvijas ceļa» un tēvzemiešu kopēju finansu avotu priekšvēlēšanu laikā?
– Tām nav pamata. Mūsu finansētāji bija mazie un vidējie uzņēmēji un latvieši ārzemēs.
– Māris Grīnblats atbalsta valdības lēmumu neregulēt cūkgaļas importa kvotas.
– Baltijas valstu tirgus problēmās jāiedziļinās Zemkopības ministrijai un jānoskaidro, vai cūkgaļa Latvijā ienāk tieši no Igaunijas vai tranzītā.
– Jūsu apvienības skatījums uz privatizāciju?
– Tai jābūt efektīvai un pārskatāmai, jānovērš negodīgas rīcības iespējas. Par «Latvenergo» dalītu privatizāciju jau esam paziņojuši. Nedrīkst pieļaut «Lattelekom» modeli. «TB»/LNNK ir pret tarifu nepamatotu paaugstinājumu.
– Pašreiz sabiedrībā negatīvu rezonansi guvusi «Latvijas ceļa» nu jau bijušā preses sekretāra Mamilova pašsacerētā intervija ar NATO ģenerālsekretāru Havjeru Solanu, kā arī pirms pusotra gada izdotā grāmata «Baigais gads».
– Pirmais gadījums ir viens no skandalozākiem notikumiem Latvijas vēsturē, tas parāda preses politisko korupciju. Kampaņa ap «Baigo gadu» tika izvērsta pirms Izraēlas Kneseta spīkera Dana Tihona ierašanās Latvijā un tikšanās ar Saeimas priekšsēdētāju Jāni Straumi. Mūsu apvienībai nav nekāda sakara ar šīs grāmatas izdošanu, kā to apgalvo Maskava. Nenoliedzami, ka fotoattēli grāmatā ir vēsturiski patiesi un izdevums noder kā izziņas avots. Taču tajā nav atrunas, vai visā, kas noticis Baigajā gadā, vainojami tikai ebreji.
– Pateicos par sarunu.
