Esmu precējusies neilgu laiku. Mūsu ģimenē ir gadu vecs dēliņš, dzīvojam kopā ar vīra vecākiem divistabu dzīvoklī.
Esmu precējusies neilgu laiku. Mūsu ģimenē ir gadu vecs dēliņš, dzīvojam kopā ar vīra vecākiem divistabu dzīvoklī. Viss it kā izklausās ļoti jauki, taču sadzīves apstākļi mani bezgala nomāc.
Problēma ir vīramātē. Viņa nav slikts cilvēks, taču nevaru ciest viņas mūžīgo jaukšanos MŪSU ģimenes dzīvē. Nepārtraukti jāuzklausa viņas pamācības par bērna audzināšanu. Kad gatavoju ēst, viņa allaž uzsver savas saimniekošanas metodes.
Kad neesam mājās, viņa, labu gribēdama, rakņājas pat pa manu drēbju skapi, lūkojot, vai nevajag kaut ko izmazgāt. Kad sastrīdos ar vīru, tūdaļ iejaucas, lai izzinātu situāciju un secinātu, ka es pati (parasti) vien esmu vainīga. Varētu turpināt vēl un vēl. Pat mūsu istabas durvis dienu un nakti stāv atvērtas(!), jo viņai, lūk, nepatīk, ka tās stāv ciet.
Nav mums personiskās dzīves, dienu un nakti jūtos kā uzskrūvēta.
Pēdējā laikā strīdos ar vīru katru dienu, arī vīramātei atļaujos šad tad kaut ko atcirst, bet bail, jo citur mums nav kur palikt. Man darba nav, vīrs saņem tikai simt latu mēnesī, bet šādi dzīvot arī nespēju.
Ko mums darīt?
ILZE
Varbūt lasītāji ar savu dzīves pieredzi un vērojumiem var Ilzei palīdzēt, sniedzot padomu, kā šajā situācijā rīkoties?
Vēstules adresēt – «Bauskas Dzīves» redakcijai Bauskā, Rīgas ielā 51, LV-3901 (norāde – Ģimenes lapai).
Arī jūs varat uzticēt savu problēmsituāciju! Varbūt citu lasītāju viedokļi un dzīves pieredze palīdzēs samezglojumu atrisināt ātrāk?
