Baušķenieces Ludmilas Fjodorovas bērnība pagājusi kara laikā, tādēļ nācies iztikt bez našķiem.
Baušķenieces Ludmilas Fjodorovas bērnība pagājusi kara laikā, tādēļ nācies iztikt bez našķiem. Tā viņa neviļus pieradusi iztikt bez saldvielām, atrodot, ka ļoti daudzos produktos, dārzeņos, saknēs, augļos ir dabiskais cukurs.
Pirms dažiem gadiem, ciemojoties pie draudzenes Ukrainā, viņa kādā žurnālā pamanījusi ievārījuma recepti. Izmēģinājusi un kopš tā laika zemenes un avenes ziemai sagatavojot tikai šādā veidā. L. Fjodorova atklāja «bezcukura» konservēšanas noslēpumu arī citiem lasītājiem.
«Mēdz teikt, ka zemeņu ievārījums ir ļoti dārgs, jo tam vajag daudz cukura. Manā receptē cukura nav, un ievārījums vēsā pagrabā glabājas līdz pat maijam, protams, ja netiek apēsts ātrāk.
Izvēlos vidēja lieluma zemeņogas, uzmanīgi nomazgāju, notīru kauslapiņas. 4 l zemeņu vārīšanai ņemu 5 l tilpuma katlu. Tajā ieleju iepriekš uzvārītu, nostādinātu ūdeni apmēram 2,5 cm augstumā. Kad ūdens sāk vārīties, ieberu ogas, uzlieku vāku. Virums jāuzmana. Tiklīdz ogas sāk vārīties, putas kāpj augšup, tās jānoņem. Pēc tam vāra 2 līdz 3 minūtes. Pilda sagatavotās sterilās burciņās, ko tūlīt aizvāko. Tāpat sagatavoju arī avenes, arī tās savā sulā bez cukura glabājas lieliski. Īsajā karsēšanas laikā saglabājas vitamīni. Ogas nav izšķīdušas, tās var ēst ar putukrējumu. No sulas var pagatavot dzērienu, vārīt ķīseli, uzputeni. Īpaši šāds kārums ieteicams diabētiķiem.»
