Baušķenieki Inta un Jānis Puriņi izaudzinājuši un izskolojuši meitu Maiju. Viņas ģimene ir sakuplojusi jo ražena, un vecvecāku rūpju lokā ir četri mazbērni: Līga, Anda, Vita un Jānis.
Baušķenieki Inta un Jānis Puriņi izaudzinājuši un izskolojuši meitu Maiju. Viņas ģimene ir sakuplojusi jo ražena, un vecvecāku rūpju lokā ir četri mazbērni: Līga, Anda, Vita un Jānis. Maijas un Eižena Staņulānu ģimene dzīvo Rundāles pagastā, Saulainē.
Vecākā meita Līga mācās Valsts Saulaines lauksaimniecības tehnikumā. Trīs jaunākie bērni skolojas Bauskas 1. vidusskolā un ik dienu ieskrien pie mīļajiem – memmītes un vectētiņa – viņu pilsētas dzīvoklī.
Uz sarunu esmu lūgusi vecmāmiņu Intu Puriņu.
Garumgarās pusdienas
Abi esat rosīgi cilvēki, dziedat korī, pildāt sabiedriskus pienākumus. Vai vecvecāku rūpes jūs neierobežo?
– Tas mums nav apgrūtinājums, tā ir liela laime, ka meitas ģimene dzīvo tuvumā, varam sekot līdzi bērnu sekmēm skolā, viņu priekiem un raizītēm. Esam pielāgojušies viņu dienas ritmam. Pēc stundām mūsmājās gaida pusdienas. Tā kā mācības nebeidzas vienā laikā, mielošanās izstiepjas garumgara. Bērni parasti ēd visu, ko sarūpēju. Andai gan dažreiz patīk pašai gatavot savā gaumē no tā, kas ir. Meitenes uz mācīšanos nav jāskubina, bet Jānītis paziņo: vispirms paēdīšu, atpūtīšos ar datorspēlēm un tad (tā negribīgi) mācīšos. Pievakarē bērni dodas mājās pie vecākiem, un otrā dienā viss sākas no gala.
Mazmeitas ir memmītes draudzenes
Cik tālu jūs iejaucaties bērnu audzināšanas procesā?
– Mēs tajā nejaucamies, jo uzskatām, ka vecāku prasības ir galvenās un tās jārespektē. Kad meitenes bija mazākas, nācās arī pabārties. Tagad jūtu: viņas man ir kā draudzenes un domubiedres. Runājam par literatūru, kinofilmām, mūziku.
Vita ir ļoti emocionāla. Viņu iespaido tādas spēcīgas filmas kā «Titāniks», un bieži tiek meklēta un atrasta līdzība, īpaši mūzikā, arī citās filmās. Līga jau skolas laikā bija ļoti organizēta, mērķtiecīga. Viņa mums ir īsta lauku meitene. Jūsmo par dabu, agro rītu skaistumu. Pēcpusdienās pēc mācībām dodas pie zirgiem, kur gaida Aida, izjāde un treniņi. Līga piedalās jāšanas sporta sacensībās. Zirgi viņu saista kopš bērnudārza laikiem. Viņai bija tikai desmit gadu, kad trenere atļāva zirgu pavadāt vai pieturēt.
Attieksmē pret pienākumu vecākajai māsai arvien vairāk līdzinās Anda. Viņa šogad beigs 9. klasi, mācās cik spēka. Viņai patīk palīdzēt mammai bibliotēkā, interesējas par floristiku. Šķiet, turpinās mācības vidusskolā.
Bērni vectētiņu netraucē
Par mazo Jāni laikam ir īpašs stāsts.
– Jānīti ļoti gaidījām. Par viņa piedzimšanu priecājās visi – vecmātes dzemdību nodaļā, protams, vecāki un māsas, bet laikam gan visvairāk vectētiņš. Nu jau Jānītis ar mainīgām sekmēm mācās pirmajā klasē.
Bērni allaž rada kņadu, vīrieši bieži vien ir neiecietīgi…
– Mans Jānis ir audzis deviņu bērnu ģimenē, un viņš visomulīgāk jūtas, kad sabrauc visi radi ar ģimenēm. Tad viņš ir nenogurdināms stāstītājs un arī klausītājs. Ne reizi viņš nav teicis, ka bērni viņu traucētu.
Tēvzemes mīlestība jāveido neuzkrītoši
Jūs abi esat izjutuši vēstures triecienus, pārdzīvojuši lēģeru pekli. Kā to izprot mazbērni?
– Viņi nav noraidoši, cenšas mūs saprast. Tā saucamajā projektu nedēļā Anda veda savus klasesbiedrus pie likteņa piemeklētajiem. Taču mums jāapzinās, ka jaunā paaudze dziļumos nevar izprast to, kas noticis tad, kad viņi vēl nebija piedzimuši. Viņos savas zemes mīlestība jāveido neuzkrītoši, arī ar literatūras palīdzību. Mazais Jānis gan pieprasa: «Vecotēv, pastāsti kaut ko interesantu!» Un tad vectētiņš atkal atceras dažādus atgadījumus Balhašas šahtās Kazahstānā. Protams, zēns vēl neizprot vēsturisko pusi, viņu pagaidām interesē tikai notikums. Saprotamāks viņam ir tas, kas notiek tepat Latvijā. Jānīti jau esam aizveduši pie jūras, izstaigājuši meža takas Annas Brigaderes «Sprīdīšos».
Mazbērnus gaidu kā saules dienu. Vai nav patīkami, kad piezvana Līga no Saulaines: «Es pie tevis aizbraukšu, memmīt!»
