Sestdien, 30. maijā, Bauskā norisināsies XXVI tautas deju festivāls “Latvju bērni danci veda”, pulcējot vairāk nekā 3600 dejotāju no visas Latvijas. Vienas dienas laikā pilsētas ielas, laukumi un stadions pārvērtīsies par krāšņu bērnu dejas, mūzikas un latvisko tradīciju svētku vietu, kur īpaša loma atvēlēta arī scenogrāfijai un pilsētvides noformējumam, informē Bauskas novada pašvaldības sabiedrisko attiecību nodaļa.
Festivālu organizē Valsts izglītības attīstības aģentūra sadarbībā ar Bauskas novada pašvaldību. Pasākuma programmā paredzēti ielu koncerti pilsētvidē, svētku gājiens un noslēguma lielkoncerts Bauskas pilsētas stadionā. Bauskas novadu festivālā pārstāvēs 22 tautas deju kolektīvi ar aptuveni 520 dejotājiem.
Festivāla mērķis ir iesaistīt bērnus un jauniešus Dziesmu un deju svētku procesā, stiprinot tradīciju ilgtspēju, veicinot kultūras izpratni, radošumu un pašizpausmi skatuviskās tautas dejas mākslā. Organizatori uzsver, ka šis ir viens no sirsnīgākajiem un emocionālākajiem notikumiem Latvijas kultūras dzīvē, kur galvenais ir bērnu prieks, kustība un kopā būšana.
Scenogrāfijas autore Laura Ikerte neslēpj, ka darbs pie šī projekta sācies ar patiesu iedvesmu. “Uzaicinājums veidot scenogrāfiju koncertiem manī vispirms radīja milzīgu sajūsmu par Latvijas mazo dejotāju satikšanos mūsu pilsētā – Bauskā,” atzīst māksliniece. Viņas redzējumā svētku vizuālais tēls ir cieši savīts ar mūsu novadnieka Viļa Plūdoņa dzejas pasauli: “Jau pirms vairākiem gadiem biju radījusi Saules zaķu tēlu, iedvesmojoties no visiem tik labi zināmā “Zaķīšu pirtiņas” stāsta, un šķita ļoti simboliski, ka arī šoreiz Bauskā satiksies zelta saules zaķu motīvs, Plūdoņa dzeja un bērnu gaišums.”
Māksliniece vēlējās radīt vidi, kas nav tikai fons, bet gan aktīva telpas daļa. Tā radās ideja par atspīdumiem un vieglu kustību, kur centrālo vietu ieņem ažūri balti spēļu kluči. Autores vārdiem runājot, tie “simbolizē iespēju turpināt spēlēties, būvēt savas sapņu pilis un veidot savu nākotni”. Viņai bija būtiski, lai scenogrāfija “elpo kopā ar dejotājiem” un nezaudē vieglumu. Iedvesma nākusi no vairākiem ļoti dzīviem un personiskiem avotiem – bērnu emocijām, Plūdoņa dzejas tēlainības un latviskās ornamentikas ritma.
Festivāla norise paredzēta četrās dažādās vietās pilsētā, un katrai no tām iecerēta sava īpašā noskaņa. “Kaut kur mirguļos saules zaķi, kaut kur “salidos putni”, vēl citur simboliski savīsies raksti un formas. Tas viss kalpo vienai lielai domai par cilvēkiem, kuri satiekas vienā ritmā, dejā un sapratnē,” skaidro māksliniece.
Darbs pie festivāla vizuālā noformējuma ir īpaši saspringts, jo lielākā daļa dekorāciju pilsētā jāizvieto faktiski vienā naktī. Māksliniece uzsver, ka tas iespējams, pateicoties Bauskas Jauniešu centra darbiniekiem, kurus viņa dēvē par “īstiem burvjiem”, kā arī pašvaldības atbalstam.
Festivāla identitāti papildina mākslinieka Gata Zotova veidotais dizains. Tā pamatā ir stingra ģeometriska forma – aplis, kas ritmiski sadalīts joslās. Mākslinieks skaidro, ka dejotāju kustību līnijas un tērpu formas veidotas tieši no šīm apļa joslām, radot vienotu un harmonisku svētku vizuālo valodu.
Noslēgumā Laura Ikerte aicina skatītājus ne tikai vērot koncertus, bet arī sajust īpašo atmosfēru, kas rodas starp bērniem, kustību un pilsētvidi.
“Vēlētos, lai skatītāji sajūt, ka šis nav tikai koncerts, bet stāsts par bērnību, sapņiem, latvisko identitāti un spēju būt kopā vienā ritmā,” uzsver māksliniece.
