Saule ar katru dienu tuvina mūsu planētu saviem enerģijas avotiem, solot pavasari.
Saule ar katru dienu tuvina mūsu planētu saviem enerģijas avotiem, solot pavasari. Turpretī Latvijas politiskajās un sabiedriskajās norisēs arvien vairāk melnas noslēpumainības.
Vilis Krištopans iedibinājis Saeimas «melno grāmatu», kurā īpaši izraudzīts «okšķeris» atzīmēs katra deputāta balsojumu un disciplīnu. Tas ir pavērsiens uz kādreiz Šķēlem piedēvēto autoritārismu – būs tā, kā es gribu – un atgriešanās pie tiem laikiem, kad katra papīra stūrītī bija atzīme – slepeni.
Ārlietu komisijas un Privatizācijas aģentūras padomes sēdēs žurnālistu klātbūtne nebūšot vēlama, pat Rīgas pašvaldības policijas preses sekretāram aizliegts sniegt informāciju. Pamazām dziļo aizu starp valdību un tautu pārklās arī slepenības plīvurs, kura pacelšanai būs vajadzīga īpaša atļauja.
Skandāls ap «Latvijas gāzi» un tās prezidentu Adrianu Dāvi, kurš vienpersonīgi parakstījis līgumu ar «Gazprom», norima tūlīt pēc padomes sēdes, kuras galvenais ieguvums – padomes locekļu apmierinātība un klusums, ko nodrošinās slēpšanās no preses.
Atklāti nekaunīgi deputātu uzpirkšana notiek Saeimā. Lai nodrošinātu balsojumu par 1999. gada budžetu, koalīcijas partijām un sociāldemokrātiem tiek sadalīti divi miljoni latu, kurus ļauts izlietot pēc saviem ieskatiem: «Latvijas ceļam» un «TB»/LNNK pa 600 tūkstošiem katram, Jaunai partijai – 300 tūkstoš, sociāldemokrātiem – 500 tūkstoš latu. Var tikai piekrist asprāšiem, ka Krištopans jānosēdina uz rezervistu soliņa.
Ar melnu humora lentīti apvīts izvērtās mūzikas Lielās balvas pasniegšanas sarīkojums Nacionālajā operā. Finansu ministrs, bijušais bundzinieks, Ivars Godmanis bija sajaucis mūzikas gada notikumu ar valdības sēdi. Viņa uzruna bija tikpat juceklīga un nebaudāma kā politiskā putra, kas vārās Saeimā un valdībā. Izlobīt varēja tikai to, ka kultūrai nekad nebūs gana, ļaujot secināt: labāk nedot nemaz. Par mirēju taču rūpes liekas.
Pērn izveidotais Kultūrkapitāla fonds nolemts iznīcībai, jo politiķi neatbalstīja agrāk pielemto atskaitījumu no budžeta, noraidīts arī atskaitījums no akcīzes nodokļa. Par šo lietu ar žurnālistiem runāt atteicās pat Saeimas Budžeta un finansu komisijas priekšsēdētājs, bijušais ģitārists, Roberts Zīle no «TB»/LNNK. Beigu beigās trešdien šī pati komisija nolēma Kultūrkapitāla fondu atdzīvināt. Bet Lielais Vilis vakarvakarā lēma, vai tas atbilst «valsts interesēm».
Latviešu karavīru piemiņas diena, 16. marts, tuvojas draudīgi. Premjers to nosaucis par «svešo uniformu dienu», Ministru kabinets – par «nacionālā pazemojuma un traģēdijas dienu», bet Valsts prezidents Guntis Ulmanis, pēc sirmo karavīru domām, to gribot pārvērst par… kapu svētkiem, kaut arī līdz veļu laikam vēl tālu.
Mākslinieks Juris Petraškevics pēc pašreizējās valdības vadītāja un Saeimas deputātu izvērtēšanas secina: «Prastums un mazizglītotība viļņojas pār Eiropas Savienības kandidātvalsti.»
Pavisam dīvaini noslēdzies pieminekļu konkurss komunistiskā režīmā bojā gājušo un cietušo piemiņai. Par labāko žūrija atzina skulptūru «Bārenīte», bet realizācijai to nepieņēma. Tagad Esplanādē esot skatāmi paklusām par vērtīgu atzīta veidojuma meti – «Putenī». Ko gan citu domāt – arī šajā sāpīgajā lietā savu paveikusi morāla vai «politiski izsvērta» korupcija.
