Laikrakstā «Bauskas Dzīve» jau bija minēts, ka nošauto ķīlnieku kapus Mēmeles tilta galā (Codes pusē) apņēmusies sakopt apvienības «Tēvzemei un brīvībai»/LNNK Bauskas nodaļa.
Laikrakstā «Bauskas Dzīve» jau bija minēts, ka nošauto ķīlnieku kapus Mēmeles tilta galā (Codes pusē) apņēmusies sakopt apvienības «Tēvzemei un brīvībai»/LNNK Bauskas nodaļa.
Jāpiebilst, ka daudzus gadus nekoptā, aizaugusī kapvieta tika attīrīta no liekā apauguma un līdzpilsoņu samestajiem atkritumiem. Ar šādu talku ir aizstāta līdzšinējā tradīcija atzīmēt melno atceres dienu – 23. augustu – ar mītiņošanu.
Kā saistīts Molotova-Ribentropa pakts ar 1941. gada 2. jūlijā nošautajiem ķīlniekiem? Jāpaskaidro, ka visi Otrajā pasaules karā kritušie, izsūtījumā vai koncentrācijas nometnēs mirušie, mežabrāļu nevienlīdzīgajās cīņās iznīcinātie uzlūkojami par 1939. gada 23. augusta noziedzīgā darījuma upuriem. Nošauto ķīlnieku kapvietai blakus atrodas padomju laikā celts piemineklis ar sarkanu zvaigzni un maldinošu tekstu «Mūžīga slava kritušiem varoņiem par mūsu dzimtenes atbrīvošanu 1944. – 1945. gadā». Un neviena vārda par 1941. gadā nošautajiem.
1941. gada 28. jūnijā ienākušo vācu karaspēku baušķenieki sagaidīja kā atbrīvotājus no nīstā padomju okupācijas režīma. Tomēr 2. jūlijā notikusī traģēdija lika visiem saprast, ka okupācija turpinās, tikai mainījušies varas grožu turētāji.
Rodas jautājums, kāpēc jaunajiem okupantiem vajadzēja sabojāt attiecības ar Bauskas iedzīvotājiem? Vācu puses rīcības pamatojumu saista ar Lepšu kalnā atrastajiem nošautajiem un apgānītajiem vācu karavīriem. Nebija zināms, kas veicis karavīru apgānīšanu (izlauzti zelta zobi, nogriezti pirksti ar laulības gredzeniem u. tml.), bet vācu virsnieks pielietoja Starptautiskās konvencijas aizliegtu metodi – paziņoja, ka par ķīlniekiem tiks uzskatīti 10 sagūstītie sarkanarmieši un 10 baušķenieki, kurus atlasīja no Rātslaukumā sapulcinātajiem pilsētniekiem. Vācu virsnieks aicināja pieteikties vainīgos vai tos uzrādīt. Ja tas nenotiks, tad ķīlniekus nošaus. Tā kā vainīgie nepieteicās, 1941. gada 2. jūlijā Mēmeles tilta galā ķīlnieki tika nošauti un turpat apglabāti. Starp nošautajiem baušķeniekiem pieci bija latvieši, pieci – ebreji. Nošauto vidū – V. Āķis, J. Vaitekūns, A. Mollis, Šohens un divi brāļi Vasermaņi, pārējo vārdi nav zināmi. Visi desmit baušķenieki bija Latvijas Republikas pilsoņi. Par vainīgiem ne viņus, ne arī nošautos karagūstekņus nevar uzskatīt. Viņi bija divu noziedzīgu lielvaru kopīga darījuma upuri.