Daudzās pasaules valstīs pēc Otrā pasaules kara, rūpējoties par bērnu veselību, skolās un bērnudārzos tika ieviestas subsidētas piena programmas.
Daudzās pasaules valstīs pēc Otrā pasaules kara, rūpējoties par bērnu veselību, skolās un bērnudārzos tika ieviestas subsidētas piena programmas.
Arī padomju laikā bērniem pirmajās klasītēs starpbrīdī skolas ēdnīcā katru mācību dienu bija jāizdzer glāze piena. Pasaulē valdību subsidētas piena programmas, kuru mērķis ir arī atbalstīt piensaimniekus, tiek īstenotas joprojām. Eiropas Savienība (ES) katru gadu subsidē vairāk nekā 300000 tonnu piena un piena produktu.
Palīdz bērniem augt
Dietologs Atis Tupiņš atzīst, ka skolu piena programma ir viena no pasaulē vispopulārākajām un visilgāk praktizētajām pārtikas programmām. Piens satur barojošas vielas un vitamīnus, kuri ir īpaši svarīgi augošiem bērniem un pusaudžiem. Apmaksājot piena glāzi dienā katram bērnam, valsts parāda rūpes par sabiedrības veselību.
«Diemžēl Latvijā nav nevienas valsts subsidētas pārtikas programmas. Mums ir pietiekami daudz trūcīgu vecāku, kuri nevar saviem bērniem nodrošināt veselīgu uzturu, tādēļ piena programma skolās garantētu kaut minimālu atbalstu,» tā uzskata dietologs A.Tupiņš.
Piena programma ES
Īstenojot piena programmu skolās un bērnudārzos, Eiropas valstis «nošauj divus zaķus ar vienu šāvienu» – bērni saņem veselīgu pārtiku, tiek palielināts piena patēriņš un atbalstīti piensaimnieki.
Eiropas Savienībā (ES) ir izstrādāti vienoti noteikumi piena programmas īstenošanai, tomēr katras dalībvalsts pieredze ir atšķirīga. Skandināvijas valstīs, piemēram, bērniem skolās par brīvu ir ne tikai piens, bet arī pusdienas.
Dalībvalstis skolām palīdz apmaksāt pilnpiena, attaukota piena un siera iegādi. 1997./1998. mācību gadā Vācija no ES dalībvalstīm subsidējusi visvairāk piena produktu (74462 tonnas), Lielbritānija piena programmā apmaksājusi 49513 tonnu pilnpiena un 1775 tonnas attaukota piena. Zviedrijā skolās 1997./98. mācību gadā priekšroka dota attaukotam pienam (subsidētas 30402 tonnas). Savukārt Francijā piena programmā subsidētas 20695 tonnas pilnpiena, 15121 tonna attaukota piena un 12619 tonnu siera. Vienīgā ES valsts, kam 1997./98. gadā nebija piena programmas, ir Grieķija.
Jāizkonkurē kokakola
Latvijā skolu piena programmu nav iespējams īstenot, jo pagaidām šim mērķim valstij nav līdzekļu, tā atzīst Zemkopības ministrijas Lauksaimniecības stratēģijas un kooperācijas departamenta direktore Velta Feodorova. Latvijas Piensaimnieku centrālās valdes priekšsēdētājs Jānis Skvarnovičs pauda viedokli, ka piensaimnieki būtu ļoti ieinteresēti piena programmas ieviešanā.
Zemkopības, Labklājības un Izglītības un zinātnes ministrijas ir tās valsts institūcijas, kam vajadzētu uzņemties šādas programmas īstenošanu Latvijā. V. Feodorova stāstīja, ka par skolu piena programmu ir runāts, tomēr bez subsīdijām vēl jārisina arī jautājumi par piena piegādes sistēmu, par atbilstošu iepakojumu.
Pagaidām vienīgie, kas sadarbojušies ar ministriju un spēruši soli piena programmas virzienā, ir zviedru kompānija «Tetra Pak» un Rīgas Piena kombināts. Kopš 1997. gada «Tetra Pak» un Rīgas Piena kombināts skolām piegādā izglītojošus materiālus.
«Tetra Pak» komercdirektors Frederiks Vrāme norādīja, ka viņi vēlētos piedalīties piena programmas īstenošanā, jo «Tetra Pak» ir pieredze šādu programmu ieviešanā daudzās pasaules valstīs. «Mēs uzskatām, ka piena iepakojums ir ļoti svarīgs. Tam jābūt tik interesantam un krāsainam, lai bērnam gribētos paņemt to un izdzert. Visur skolās pārdod kokakolu vai pepsikolu. Pienam nav tik viegli konkurēt ar šiem dzērieniem,» uzskata F. Vrāme.
Veselīgs uzturs mācību laikā vajadzīgs jebkuram bērnam, tādēļ cerams, ka valstij izdosies atrast risinājumu, kā Latvijā varētu ieviest piena programmu skolās.
