Ekonomiste: Pensijas pieaugums no 1. oktobra būs neliels – kā “mironim plāksteris”

Sākot no 1. oktobra, visi pensiju saņēmēji saņems jau indeksētas pensijas, proti, tām būs neliels pieaugums. Tā kā pērn tika piedzīvota sen nebijusi situācija, kad kritās reālās algas, šoreiz nav paredzēta indeksācija par darba stāžu – indeksācija notiks visiem vienādi. “Swedbank” galvenā ekonomiste gan norādīja, ka pieaugums ir tik neliels, ka, visticamāk, tas nespēs nosegt pirktspējas kritumu, ziņo portāls lsm.lv.

Visi, kas saņem pensiju – gan vecuma, gan izdienas, gan apgādnieka zaudējuma, gan invaliditātes pensiju, no 1. oktobra saņems nelielu pieaugumu. Summa, kas tiks indeksēta, ir 609 eiro.

Proti, nedaudz pieaugs pilnīgi visas pensijas. Ja pensija ir lielāka par minētajiem 609 eiro, pieaugums nevarēs pārsniegt 38,98 eiro pirms nodokļu nomaksas. Ir gan arī daži izņēmumi.

“Pensijas apmērs, kas ir 609 eiro, reālais pieaugums būs 29 eiro 60 centi, ieturot iedzīvotāju ienākuma nodokli. Protams, ir arī izņēmumi, tātad izņēmums ir politiski represētās personas, pirmās grupas invaliditātes personas un Černobiļas atomelektrostacijas seku likvidācijas darbinieki, kuru pensijas tiek indeksētas pilnā apmērā,” stāstīja Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) Pensiju metodiskās vadības daļas vadītāja Egita Garā.

Pērnais gads bija pirmais ilgākā periodā, kad kritās reālās algas. Tas tiešā veidā ietekmēja indeksācijas apmēru pensiju saņēmējiem ar lielāku darba stāžu – līdz šim par lielāku darba stāžu varēja piemērot lielāku indeksu. Šogad visiem pensiju indeksēs vienādi, ņemot vērā tikai faktisko patēriņa cenu indeksu.

“Šobrīd mēs vadāmies vienkārši no spēkā esošā likuma, un nekādu papildu politisku lēmumu šeit nav bijis. Es esmu iesniegusi prioritātēs budžetā vēl kā labklājības ministre iespēju pakāpeniski atjaunot piemaksas pensionāriem, kuriem ir darba stāžs, par katru darba stāža gadu, un tas, manuprāt, būtu taisnīgs atalgojums viņiem, par tiem, kas ir strādājuši pretstatā tiem pensionāriem, kuriem mēs palielinājām nedaudz minimālā ienākuma līmeni,” skaidroja labklājības ministre Evika Siliņa (“Jaunā Vienotība”).

“Swedbank” galvenā ekonomiste Latvijā Līva Zorgenfreija uzsvēra, ka tieši pensiju saņēmēji ir tā sabiedrības daļa, kas visskaudrāk izjūt vispārējā cenu līmeņa paaugstināšanos, jo cenas visstraujāk pieauga tieši pārtikai un komunālajiem pakalpojumiem. Taču gaidāmā indeksācija, visticamāk, būs pārāk maza, lai kompensētu pirktspējas samazināšanos

“Kopumā jāsecina, ka pensiju indeksācija ir nedaudz kā mironim plāksteris, jo kāpums ir, bet tas, visdrīzāk, nenosegs  kopējo pirktspējas kritumu,” norādīja ekonomiste.

Zorgenfreija arī skaidroja, ka Latvijā, salīdzinot ar lielu daļu Eiropas Savienības valstu, ir mazāk efektīva sociālā atbalsta sistēma, līdz ar to ir liela sabiedrības nevienlīdzība.

KONTEKSTS:

Šogad visām valsts izdienas, invaliditātes, apgādnieka zaudējuma pensijām un atlīdzībām no 1. oktobra tiks piemērots indekss 1,0640. Tas nozīmē, ka pilnībā indeksējamās pensijas pieaugs vidēji par 6,4%, iepriekš informēja Labklājības ministrijā. 2022. gadā pensijas indeksētas jau augustā, piemērojot indeksu 1,2287 – pilnībā indeksējamās pensijas pieauga vidēji par 23%.