«Pa Latviju braucu vairāk nekā uz ārzemēm,» sacīja ārlietu ministrs Indulis Bērziņš, tiekoties ar ļaudīm Eiropas informācijas centrā, kas izveidots Bauskas Centrālajā bibliotēkā.
«Pa Latviju braucu vairāk nekā uz ārzemēm,» sacīja ārlietu ministrs Indulis Bērziņš, tiekoties ar ļaudīm Eiropas informācijas centrā, kas izveidots Bauskas Centrālajā bibliotēkā.
24. aprīlī viņš apmeklēja arī pilsētas Domi, atbildēja uz Bauskas 1. vidusskolas vecāko klašu skolēnu jautājumiem.
«Apmeklējot pilsētas un pagastus, esmu jutis, ka par Eiropas Savienību un NATO iedzīvotājiem ir daudz šaubu, neziņas un arī neizpratnes. To visbiežāk rada pareizas, argumentētas informācijas trūkums. Jāprot atšķirt svarīgas lietas no nesvarīgām,» uzsver Indulis Bērziņš.
Sabiedrības informēšanā par Eiropas Savienību (ES) liela nozīme ir plašsaziņas līdzekļiem. I. Bērziņš atzina, ka prasmīgi darbojas Saeimas ES informācijas centrs. Tā projektu vadītājs Ivars Bušmanis saprotami prot skaidrot ES lietas lasītājiem.
Vai Latvija kļūs ES dalībvalsts, to izlems paši valsts iedzīvotāji, piedaloties referendumā, kas notiks 2003. gada vasarā. Emocijām tad gan nevajadzētu virmot, uzskata ministrs. Katram jāizvērtē gan plusi, gan mīnusi, ko Latvijai var dot iestāšanās vai neiestāšanās ES.
Dalības maksa visām ES dalībvalstīm ir vienāda – 1,27 procenti no valsts kopbudžeta. Tik daudz būs jāmaksā arī Latvijai, ja tā tiks uzņemta. Taču jāsaprot, ka daudz vairāk mēs saņemsim. Tās būs investīcijas visdažādākajos veidos tik ilgi, kamēr Latvija būs kļuvusi bagāta valsts un tās finansiālā līdzdalība ES pārsniegs pašu vajadzības.
I. Bērziņš minēja piemēru. ES ir ieinteresēta, lai ceļi būtu labi. Spānijā un Portugālē tie ir lieliski, un tas kļuva iespējams pēc iestāšanās ES, jo tika piešķirti līdzekļi. Tepat Bauskā var redzēt, kāda ir centrālā iela, kas tika rekonstruēta par ES līdzekļiem. Vai pilsēta pati to spētu? Vai ir gudri atteikties no šādām iespējām?
Ieguvums lielāks
«Tas pats attiecas uz zemkopību. Pilnīgi saprotu lauksaimnieku neapmierinātību par to, ka viņiem netiek piešķirts atbalsts tādā līmenī, kādā tika pieprasīts. Tiek pausts viedoklis, ka piešķirtā samērs nav taisnīgs. Taču, ja līdzās dzīvo divi saimnieki, no kuriem viens ir vairāk sekmīgs, otram tik labi neveicas, turīgākais ir ar mieru iedod kaimiņam tik daudz līdzekļu, lai viņš var sakopt vismaz sētu un apkārtni. Vai būtu taisnīgi prasīt, lai tiek dota uzreiz puse no otra sagādātā īpašuma?» skaidro ārlietu ministrs.
Viņš uzskata, ka zemnieku ieguvums, Latvijai iestājoties ES, tomēr vairākas reizes pārsniegs viņu zaudējumus. Iestāšanās sekmētu arī atsevišķu Latvijas rajonu attīstības atšķirību mazināšanos. Taču, ja par ES dalībvalsti nekļūstam, nebūs vispār nekāda atbalsta ne lielajiem, ne mazajiem zemniekiem, nevienam, jo kurš to varētu dot?
Ieskicē nākotni
Eiropas Savienība ir demokrātiska institūcija, uzsvēra Indulis Bērziņš, stāstot par Eiropas Savienības Konventu. 2001. gada 14. un 15. decembrī ES Padomes laikā dalībvalstu vadītāji pieņēma deklarāciju par savienības nākotni. Tika nolemts, ka ES reformu sagatavošanai jāizveido Konvents, kas darbosies no 2002. gada februāra, kad notika pirmā sanāksme, līdz 2003. gada martam.
Konventu veido vienāds skaits pārstāvju no dalībvalstīm un kandidātvalstīm. Visi var runāt dzimtajā valodā, kas vēlreiz apstiprina, ka nacionālās valodas tiek atzītas, lietotas un ir dzīvas. Latvijas, Lietuvas un Slovēnijas delegāti trešajā ES Konventa sanāksmē uzstājās savā valsts valodā, runas tika tulkotas angliski, pēc tam ES dalībvalstu valodās. Tas parāda, ka savstarpēja cieņa un demokrātija ES tiek īstenota.
Konventam jāieskicē nākotnes ES modelis, kā ES funkcionēs pēc tās paplašināšanas ar 25 līdz 27 dalībvalstīm. Tā ir jauna pieeja ES konstitucionālo grozījumu sagatavošanai. Protams, Latvija ES grib redzēt kā neatkarīgu valstu kopu, kurā katra dalībniece saglabā nacionālās īpatnības.
Latviskuma saglabāšana
«Īstenībā latviskuma saglabāšana ir ne tikai mūsu uzdevums, bet pat pienākums pret citām valstīm. Krievu valodu mēs neapdraudam. Tā var attīstīties, tai nav iespēju izzust, jo Krievija ir liela,» akcentēja ministrs. I. Bērziņš arī apliecināja, ka Latvija ir reāla kandidāte, lai Prāgas samitā saņemtu uzaicinājumu iestāties NATO. Ziemeļvalstu alianses un Krievijas attiecību intensifikācija, konstruktīvisms tajās veicinās reģionālo stabilitāti, ja tiks akceptētas galvenās vērtības – demokrātiska sabiedrība, tirgus ekonomika, personiskās tiesības un brīvības u. c. Indulis Bērziņš minēja piemēru par Poliju, kurai pēc iestāšanās NATO attiecības ar Krieviju uzlabojušās.
Nav viena padoma
Taču nav viena padoma visiem. I. Bērziņš atgādināja, cik svarīgas atziņas par to paudis Jans Petersens, Norvēģijas Karalistes ārlietu ministrs, kurš 23. aprīlī bija savā pirmajā vizītē Latvijā. Preses konferencē J. Petersens uzsvēris, ka Norvēģija atbalsta Latvijas centienus kļūt par ES un NATO dalībnieci. Nelielā, skaistā un spēcīgā Norvēģija gan nav ES dalībvalsts, jo tās iedzīvotāji divas reizes nobalsojuši pret iestāšanos. Tomēr Norvēģiju ar ES saista ļoti nozīmīgi līgumi. Turklāt nav salīdzināma Latvijas un Norvēģijas ekonomikas attīstība ilglaicīgā posmā, dabas resursu un enerģētiskās bagātības, kas ir vairāk nekā vārdos deklarēta neatkarība.
