Rosība atjaunojusies kādreizējā bruģa fabrikā netālu no Iecavas dzelzceļa stacijas pie šosejas A7 – te ceturto gadu strādā moduļu māju ražotne «Bouw Art», pie pārņemšanas samaksājot arī neveiksmīgā priekšgājēja parādus.
Iebraucējus sagaida Latvijas un Ziemeļvalstu karogi, rādot sadarbības ģeogrāfiju. Plašajā laukumā pavasara saulē gozējas vairākas gatavas mājas – askētiski gaumīgs tā dēvētais šķūņa modelis ar divslīpu jumtu, lieliem logiem, terasēm un virsgaismas rāmjiem.
Cehu, kurā top moduļu ēkas, un ražošanas laukumu ar gatavajām mājām, transportieriem, iekārtām un materiālu kaudzēm «Bauskas Dzīvei» izrāda Rolands Ramans, arhitekts un projektu vadītājs, pirms tam sīki izstāstījis inženierim, kā jau saliktā koka karkasā izvietojami komunikāciju un inženiertehniskie tīkli.
Ved gatavas
Cehā māju moduļi redzami dažādās stadijās – kādai salikts koka karkass, citai pašlaik ievelk komunikācijas un sadzīves inženiertīklus, vēl citai montē logus un jumtu. Te top gan plašākas vairāku moduļu ģimenes mājas, gan otrais stāvs, ko galamērķī uzliks ģimenes mājas pirmajam stāvam.
Rolands Ramans skaidro, ka pagalms pilns ar gatavajām mājām, kas jāved prom, bet Islandē tās vēl nevar uzstādīt, jo tur joprojām valda ziema un stipri vēji. «Gatavo māju pacelšana un novietošana uz sagatavotajiem pamatiem ar ceļamkrānu stiprā vējā ir daudz sarežģītāka, tāpēc labāk nogaidīt mierīgāku laiku,» saka būvnieks.
«Bouw Art» meistaru saliktos moduļus pie saimniekiem nogādā uz furgona platformas kā lielgabarīta kravu, ko pavada pilots. Iecavniekiem ir labs partneris – transportēšanas uzņēmums, ar kuru strādā gadiem. «Viņi organizē maršrutu, pārkraušanu un apdrošināšanu, komunicē ar ostām,» procesu apraksta arhitekts, «saliekamai moduļu mājai brauc līdzi mūsu brigāde, kas ēku tur saliek uz iepriekš sagatavotiem pamatiem. Par to gādā pasūtītājs, ierīkojot siltumapgādes, ūdens, kanalizācijas pieslēgumus un izvadu vietas. Pēc pamatu plāna būvējam moduļus, tos aizved gatavus, un turam īkšķi, lai viss sakrīt.»
Izdevīgāk nekā būvēt
«Bouw Art» dizaineri mājas projektē ar AutoCAD programmu datorā, tāpēc nesakritību neesot daudz. Pamazām Iecavas ražotāji sāk izmantot 3D modeļa projektēšanu, bet tās apguvei vajagot vairāk brīvā laika, smaida arhitekts.
Salikt koka karkasa mājas Latvijā un aizvest uz Islandi ir lētāk nekā būvēt tur uz vietas, jo materiāls un darbaspēks ir daudz dārgāks, turklāt koku tur nav. Vidēji viena moduļa aizvešana uz Islandi maksā 13-15 tūkstošus eiro, stāsta R. Ramans. Lielākai mājai ir trīs moduļi, par katru vēl jāpiemaksā, tomēr kopsummā tas ir lētāk nekā aizvest materiālus un salikt māju tur uz vietas.
Tā kā mērķis ir aizvien palielināt ražošanas apjomus, dažreiz nākas uzņemties mazliet vairāk, atzīst Rolands. «Pēc tam var procesu pārdomāt un uzlabot ne tik gludos posmus. Ja spējam audzēt apjomu, varam audzēt ienākumus un palielināt darbiniekiem atalgojumu,» secina projektu vadītājs.
Vietējie materiāli
Kokmateriālus «Bouw Art» piegādā «Pata» grupa, kas to darot visstabilāk gan apjoma, gan kvalitātes ziņā no visiem līdzšinējiem partneriem, stāsta projektu vadītājs. «Kokmateriālu brāķis nepārsniedz 10%, apjoms ir pietiekams. Skaidu plāksnes saņemam no «Kronospan», logus izgatavo «AVU logi» no Īslīces pagasta Rītausmām.»
Moduļiem izmanto trīs stikla slāņu paketes, 5-7 kameru rāmjus, PVC sistēmu. «Kopš laika gala strādājam ar «AVU logi», esam sastrādājušies. Ir klienti, kas prasa, kāpēc nepasūtinām logus no Polijas lētāk, bet mums svarīgāka atvērtība jauninājumiem, atgriezeniskā saite, līdzdalība. Viņi atbrauc un paši ieceļ lielās virsmas. Logu ražotāju pārstāvis Islandē apbraukājis mūsu objektus, lai noskaidrotu, kā kas darbojas. Tas ir nozīmīgāk nekā lētums, jo varam būvēt labāk,» raksturo R. Ramans.
Strādā ar katru klientu
«Bouw Art» galvenais pluss – darbs ar katru pircēju individuāli, kas nebūt nav ierasta lieta moduļmāju ražotājiem. «Mums ir vairāki standarta moduļu koncepti, ko var pielāgot katra cilvēka vajadzībām. Uz katra koncepta bāzes var izveidot individuālu dizainu. Labprāt rādām jau izpildīto projektu plānojumu, ko klients var izvēlēties,» skaidro arhitekts.
Energoefektivitātei izveidots standarta «pīrāgs» – 200 mm izolācija ar akmens vati sienās un grīdā, 250 mm – jumtā. Tas atbilst Latvijas normatīviem. Energosertifikātus prasa ēkām ar platību virs 50 kvadrātmetriem, bet «Bouw Art» moduļiem dzīvojamā platība lielākoties ir 48 kvadrātmetri. «Esam gatavi būvēt arī pasīvo vai aktīvo māju, bet tas prasīs papildu izmaksas un īpašu klienta pieprasījumu.»
Citur Eiropā nav lielākas energoefektivitātes prasības, jo pie mums ir ļoti liela gaisa temperatūras starpība – plus 35 vasarā un mīnus 35 ziemā, skaidro R. Ramans. Tāpēc Latvijas standarta moduļu mājiņas uztur siltumu arī aukstākā ziemā.
Ziemeļblāzmu vērošanai
Rolands izrāda vienu no gatavajām mājām – dzīvojamā telpa ar lielajiem logiem un terasi uz dienvidiem ir tā piesilusi pat no pavasara saulītes, ka jāatver logs. Telpas ir omulīgas, lēnām atdziest, lielās stiklotās plaknes palīdz uzsildīt māju ar saules siltumu arī ziemā, bet vasarā telpas drīzāk jādzesē.
Sanitārais mezgls, elektrosadales skapis, virtuves aprīkojums ir vienota standarta. «Katras jaunas mājas veidošanā parādās detaļas, kas palīdz augt, jo ar katru jaunu objektu mums pievērš vairāk uzmanības,» smaida arhitekts.
Šī māja brauks uz Fēru salām, kur ir daudz piekrastes apbūves un kuru Latvijas sporta līdzjutēji atceras no neseniem futbola izlases mačiem. Iecavas pagasta ražotnē top mājas augšdaļa, kuru uzliek uz betonētas laivu novietnes ar izeju ūdenī. Šis nav pirmais klients Fēru salās. Ziemeļeiropā ļoti labi darbojas mutvārdu reklāma – jaunas moduļēkas iecavniekiem pasūtina agrāko pircēju draugi un kaimiņi, kas apmeklējuši jau gatavās mājas. «Man tādu pašu kā Helgi vai Ingi, tikai pielieciet vēl to un to!» klientus smaidot citē arhitekts.
Ēkai ir plaša terases un jumta virsgaismas – pēdējās domātas speciāli ziemeļblāzmu vērošanai. Mājās ierīko gaisa, zemes vai ūdens siltumsūkni, individuālu apkuri vai siltās grīdas. Ir klasiskās ventilācijas lūkas, ko var atvērt un aizvērt. Islandē izmanto ģeotermālo enerģiju, kam uzreiz pielāgo ievades mezglus. Stāva plānu un mēbeļu izmērus saskaņo, lai uzreiz pielāgotu moduļa telpu plānojumu. Ārējā apdare ir metāla plāksnes sienām un jumtam.
Veikali un īres namiņi
Iecavnieki būvē arī jau gatavas bulciņu ēstuves, šķūņus, īres namiņus tūristiem, pirts mājas atpūtniekiem, veikaliņus, darbnīcas, virtuves āra restorāniem – jebko mazajam biznesam. Atsevišķiem klientiem moduli pielāgo viņu algoti arhitekti sadarbībā ar «Bouw Art» dizaineriem.
Latvijas moduļu māju cenas ir konkurētspējīgas, sevišķi Ziemeļvalstīs. Pašlaik «Bouw Art» eksportē 95% saražotā, stāsta īpašnieks Aleksandrs Asejevs. Daudz māju nonāk Islandē, atjaunojas sadarbība ar Norvēģiju, kur sākumā pievīlis pirmais pārstāvis. Tagad atrasts cits pārstāvis, vienu māju jau vedīs uz Norvēģiju. Nesen ražotnē viesojās vēl citi norvēģu partneri.
Aleksandrs mērķē arī uz Igaunijas un Somijas tirgu, kur šādas mājas ir iecienītas, turklāt cenas daudz augstākas nekā Latvijā. Uzņēmējs nosmej, ka līdz šim tepat Latvijā palikušas vien kādas piecas «Bouw Art» mājas gadā, tomēr patlaban transportēšanu pie jaunajiem saimniekiem tepat mūsu valstī gaidot četri gatavie namiņi. Turklāt arī te klienti atgriežas – vienam darināta piebūve jau apdzīvotajam modulim, citam – šķūnis ar darbnīcu.
Smuki, kā māksla
Uzņēmuma nosaukumu Aleksandrs izdomājis, dzīvodams un strādādams Nīderlandē – bouw holandiešu valodā nozīmē būvniecība un art – māksla angliski. «Radām smukas individuālās mājas, tāpēc tāds nosaukums,» skaidro firmas dibinātājs.
Iecavas pusē «Bouw Art» komanda nonākusi, kad saimnieks pats dzīvojis Mārupē un meklējis ērtu vietu ražotnei, uz kuru var katru dienu izbraukāt. Varianti bijuši Valmiera, Rēzekne un Bauska. Apstājušies pie pēdējās, jo tā Latvijai pa vidu. Sākuši strādāt aiz Bauskas Rītausmās, bet telpas kļuva par mazu, turklāt bijis grūti gatavās mājas izvest pa šaurajiem pilsētas apļiem.
Tukšo bijušo bruģa ražotni pie Iecavas jau bija nolūkojuši un pārvācās šurp, tiklīdz vienojās par nomu un samaksāja iepriekšējo saimnieku iekrāto parādu. Tagad «Bouw Art» te strādā ceturto gadu. «Te loģistika ir ļoti ērta – uzreiz lielās šosejas malā, ražotnei ir daudz platības, kur izvietot gatavās mājas un materiālus. Pagājušā gada beigās ar «Altum» aizdevumu izpirkām īpašumu, tagad darbība te stabila. Vieglāk uzelpot, maksājam kredītu, bet neviens nenāk visu laiku prasīt lielāku nomas maksu,» stāsta Aleksandrs.
Ērta vieta
Ražotnē strādā 35 cilvēki, vairākums no Bauskas un Iecavas, daži no Ogres, Vecumniekiem, Rundāles, Mežotnes, Ozolniekiem un Baldones. Pats Aleksandrs ikdienā brauc no Ikšķiles. «Rotācija nav liela, kodols saglabājas, klāt nāk labi speciālisti,» raksturo īpašnieks, «esam strauji augošs uzņēmums, dodam darbavietas, 95% produkcijas ir eksports.»
Arī piegādātājiem patīk šurp braukt, ērti no Rīgas, tuvu pie šosejas. Ķekavas apvedceļš ļoti saīsinājis ceļu no galvaspilsētas un citiem punktiem. Vēl ērtāku šo vietu padarīs topošais dzelzceļš, secina uzņēmējs.
Rolands uzsver, ka šis ir zaļš bizness, jo visi materiāli lielākoties vietējie un pārstrādājami, atlikumu tikpat kā nav. Lielākā ekopēda ir transportam. Koka atgriezumus atdod vietējiem kurināšanai. Cīņa ir ar iepakojuma plēvēm, tās jāvāc un jānodod pārstrādei, atzīst vadītājs. Ražošanas process ir nostabilizēts, ekonomisks un sakārtots. Par biznesa efektivitāti liek domāt ISO sertificēšana.
Atvadoties Aleksandrs un Rolands palepojas ar hokejista Ivara Punnenova izlases kreklu, kas birojā apskatāms pie sienas līdzās pabeigto projektu foto. Izrādās, arī viņš Latvijā dzīvo «Bouw Art» būvētā mājā. ◆
Uzziņai
Ražotne «Bouw Art» Iecavas pagasta Buceniekos strādā kopš 2022. gada jūnija.
2025. gada beigās uzņēmums ar «Altum» atbalstu iegādājies ražošanas telpas un zemi savā īpašumā.
Apgrozījums 2023. gadā – 1 595 400 eiro, 2024. gadā – 2 173 514 eiro.
Vienas moduļu mājas cena – 1500-1600 eiro par kvadrātmetru;
Saliekamu moduļu cena – 1700-1800 eiro kvadrātmetrā.
Eksportē 95% saražotā.
Dati: «Bouw Art»
