Vairākos «Bauskas Dzīves» numuros pagājušajā mēnesī ir rakstīts par jaundzimušo reģistrāciju, kas nevar atstāt lasītāju vienaldzīgu, arī publikācijā «Vai pilsēta atņem pagastiem bērnus?» (19. aprīļa numurs, lappuse «Ģimene. Manas mājas»).
Vairākos «Bauskas Dzīves» numuros pagājušajā mēnesī ir rakstīts par jaundzimušo reģistrāciju, kas nevar atstāt lasītāju vienaldzīgu, arī publikācijā «Vai pilsēta atņem pagastiem bērnus?» (19. aprīļa numurs, lappuse «Ģimene. Manas mājas»). Tas nozīmē, ka šis jautājums pašlaik ir kļuvis aktuāls, īpaši saistībā ar teritoriālo reformu. Tās galveno līniju īstenotāji sēž Rīgā dažādu ministriju kabinetos. Viņi, protams, viena vai otra novada nākotni «zīmē», izmantojot statistiku – arī par dzimušiem, mirušiem, strādājošiem un bez darba palikušiem, par skolām, slimnīcām, sociālām mājām un citām budžeta iestādēm. Galvenā vēlme – likvidēt, apvienot, balstoties arī uz statistiku. No publikācijām var izlobīt, ka Bauskā, jūtams, arī citos rajona centros, pēkšņi parādījusies tendence pilsētas dzimtsarakstu nodaļai «pārķert» slimnīcā dzimušos bērniņus un izsniegt viņu dzimšanas apliecības, tādējādi ne viens vien pagasta mazulis uzlabo pilsētas demogrāfiskos «rādītājus», radot maldīgu priekšstatu par situāciju laukos.
Sarunā ar paziņām, pagastu dzimtsarakstu nodaļu darbiniecēm, noskaidroju, ka statistikas ziņās par dzimstību attiecīgai pašvaldībai jāuzrādot tikai pagastā reģistrēti jaundzimušie. Turklāt par īsti koleģiālu nevarot uzskatīt Bauskas dzimtsarakstu nodaļas darbinieku «centību» no «attāla pagasta» braukušas māmiņas jaundzimušo steigt reģistrēt pilsētā, kaut arī likums to atļauj – īpašos gadījumos pēc vecāku lūguma.
Manuprāt, bērna dzimšana ir psiholoģiski sevišķs notikums, un māmiņu nemaz nav grūti pierunāt reģistrēt jaundzimušo pilsētā: nebūs jāmēro ceļš uz pagastmāju, pašvaldības pabalstu atteikt tik un tā nedrīkst utt. Neakcentējot šīs prakses ētisko pusi, tomēr šķiet – kaut kas īsti nav kārtībā. Notiekošais liek domāt par valsts politiku šajos jautājumos, lai ar izdevīgiem meliem attaisnotu lēmumus novadu veidošanā.
Kāpēc gan pašvaldības nedrīkstētu atteikt pabalstu par bērna piedzimšanu, kas reģistrēts ārpus pagasta? To maksāt vai nemaksāt ir pašvaldības ziņā, un pieņemto lēmumu var grozīt, tāpat kā Saeimā tiek laboti kaut vai iepriekšējā nedēļā apstiprinātie likumi.
Atruna par grūtībām reģistrēt bērniņu tām ģimenēm, kas dzīvo pagasta nomalē, ir nenopietna. Nav gan dzirdēts, ka ģimenīte būtu atteikusies no pašvaldības pabalsta tāpēc, ka dzīvo «attāla pagasta nomalē». Tā saņemšanai pietiek gan spēka, gan laika.
Atsaukšanās uz tādu pašu reģistrēšanas kārtību Latvijas brīvvalsts laikā diezin vai ir vietā, jo toreiz nebija gaidāma teritoriālā reforma, kas nākotnē visvairāk skars laukus un jo īpaši nomales.
