Vecumnieku pagasta Misas iedzīvotājai INESEI DIENAI 5. maijā 35. dzimšanas diena.
Vecumnieku pagasta Misas iedzīvotājai INESEI DIENAI 5. maijā 35. dzimšanas diena. Tikai pirms mēneša viņa atgriezusies mājās no Īrijas, kur gadu piepelnījusies restorānā.
«Draudzene kādu laiciņu jau strādāja šajā valstī, kādā no ātro uzkodu tirdzniecības vietām. Telefonsarunās viņa stāstīja, ka ar darbu ir apmierināta, un aicināja arī mani braukt turp,» teic jubilāre. Viņa ilgi nav prātojusi un devusies uz Novadu zinību centru Rīgā. «Tur mūs brīdināja, ka Īrijā viesstrādnieki lielākoties esot tikai jaunieši un iejusties nebūšot viegli. Taču tas mani tik ļoti neuztrauca – vienīgi ģimeni bija žēl atstāt uz gadu,» stāsta Inese.
«Iebraucot Dublinā, pārsteidza lielā nekārtība. Cilvēki atkritumus met zemē, turpat uz ielas. Katru dienu ir liels vējš, un drazas tiek izvazātas pa visu apkārtni,» atceras Inese. Viņai un vēl dažām latvietēm ierādīta neliela četristabu mājiņa. Tā bijusi diezgan klusa vieta, līdz darbam Inese gājusi 15 minūtes.
«Strādāju restorānā, kas līdzinās «Makdonaldam», gatavoju hamburgerus. Sākumā nedēļā bija jāstrādā 60 stundas, bet vasarā mazāk, jo tad arī vietējie skolēni piepelnās. Viena diena nedēļā bija brīva. Sākumā bija grūti pierast pie ātrā tempa un tā, ka daudz jāstrādā, kājās stāvot. Taču vēlāk iejutos. Manu darbu atzinīgi novērtēja arī darba devēji,» tā Inese.
Nav bijis grūtību arī saprasties. Pirms brauciena Inese tikai dažas reizes apmeklējusi privātskolotāju, taču Īrijā sazināties varējusi itin viegli.
Iespaidu radies krietni daudz. Inesi izbrīnījis, ka ļoti daudz īru smēķē, to dara pat desmit gadus veci bērni. Neaizmirstamas izjūtas viņa piedzīvojusi pie okeāna, atmiņā iespiedies Svētā Patrika dienas gājiens un uguņošana. Savukārt uz īru iecienītākā sporta veida – futbola – sacensībām līdzjutēji ieradušies no ļoti daudzām valstīm, varējis sastapt pat latviešus.
Pirms došanās atpakaļ uz Latviju uzņēmuma vadītājs katrai čaklai strādniecei uzdāvināja sudraba rotaslietas – kulonu un auskarus. Turklāt neliekuļojot sacīts, ka labprāt viņas tiek gaidītas ierodamies vēlreiz.
Atgriežoties Misā, Inesei grūti bijis pierast pie klusuma. Viņa atzīst, ka Īrijā aizvadītais laiks daudz ko mainījis.
