Šogad Mātes dienai Tamašūnu ģimenē Gailīšu pagastā ir īpaša nozīme. Benitas un Ulda trim meitām nu ir brālītis. Ričards Gustavs gan vēl nav ne 20 dienu vecs, taču jau baudījis ļoti daudz mīlestības un saules siltuma.
Šogad Mātes dienai Tamašūnu ģimenē Gailīšu pagastā ir īpaša nozīme.
Benitas un Ulda trim meitām nu ir brālītis. Ričards Gustavs gan vēl nav ne 20 dienu vecs, taču jau baudījis ļoti daudz mīlestības un saules siltuma. Trīs lietas esot labas, bet ceturtā – no visas sirds, saka Benita Tamašūne. Uldis, neslēpjot prieku par meitām, ir lepns, ka dzimtai nu būs mantinieks.
Pie Tamašūniem uz viņu «Efejām» ceļš veda saules pielietā maija dienā. Benita baroja dēlu, un šķita, ka viņa ir īsta madonna ar bērniņu. Māmiņa stāsta: «Man šķiet, ka meitas brāli gaidīja visvairāk, īpaši jaunākā māsa Signe. Viņa Uzvaras vidusskolā mācās 7. klasē. Meitene ir kā uzburta uz bērniem, un viņi, lieli vai mazi, pie viņas līp kā dadzīši. Signe man nāca līdzi uz topošo māmiņu skolu, klausījās, ko stāsta dakteri, un tagad man tos padomus laiku pa laikam atgādina.
Daudzi draugi un kaimiņi par jaundzimušo dēlu priecājušies tāpat kā vecāki. Uldim darbabiedri «Uzvaralauks» neskaitāmas reizes apvaicājušies, vai nav jau kas piedzimis. Kad tas noticis, saņēmis rokasspiedienus.
Bērns mammai?!
Vārdu dēlam izvēlējusies ģimenes sieviešu padome, vienai meitai paticis vārds Gustavs, otrai Ričards. Mammai un tētim atlicis vien piekrist, ka kopā tas skan lepni – Ričards Gustavs Tamašūns. Visa ģimene ir kristīta luterāņu baznīcā, tur svētību saņems arī mazulis.
Benita neslēpj, ka, uzzinot par jaunumiem, visgrūtāk bijis izlemt, ko darīt. Meitas jau paaugušās, 40 gadu vecumā dzemdēt arī nav nekāds joks. Iedrošinājusi ginekoloģe Ingrīda Toma, kura arī spējusi noteikt, ka gaidāms puika. Tad atlicis tikai gaidīt noteikto laiku. Uldim un Benitai nav bijis vienkārši par gaidāmo mazuli pasacīt meitām. Jau lielas, kā viņas to uzņems? Lai nu kurai būtu bērns, bet mammai! Taču izrādījies, ka viņas jau visu nojautušas, pirms tas bijis izteikts. Toties absolūts pārsteigums Ričarda Gustava piedzimšana bijusi vecvecākiem, kuri, šo ziņu saņemot, sākumā apjukuši, pēc tam aiz laimes vai spieguši, atceras Uldis.
Tagad skaidrs, ka dēlēns Benitu padarījis jaunāku. Ģimenē visiem domas centrējas ap mazo, ko vecāki uzskata par Dieva dāvanu, un šos vārdus saka neliekuļojot. Ričarda Gustava dzīves pirmās dienas jau iemūžinātas divās fotofilmās. Tas licies tik svarīgi, ka fotoaparātu Benita paņēmusi pat uz slimnīcu līdzi.
Būs, ko art un mantot
Tamašūnu ģimenē nu ir visu vecumu bērni – no zīdaiņa līdz jaunai sievietei. «Apprecējāmies, kad mācījos Saulainē. Evija man piedzima 17 gadu vecumā, meitai bija divas nedēļas, kad braucu kārtot ieskaites. Tagad Evijai ir 22, viņa izmācījās par drēbnieci, bet strādā veikalā «Elvi» Bauskā. Dinai ir 19 gadu, viņa studē Biznesa augstskolā «Turība», grib kļūt par uzņēmējdarbības speciālisti starptautiskajā tūrismā un viesnīcu administrācijā. Šī nu gan ir ļoti dārga augstskola. Pirmais kurss Dinai tūlīt būs aiz muguras, bet nu nākas domāt, vai spēsim viņas studēšanu samaksāt.
Pirms 14 gadiem, kad piedzima Signe, mēs ielikām savai mājai pamatus. Tā tapa lēni, jo būvmateriālus nevarēja dabūt, pagāja septiņi gadi, kamēr varējām pārvākties. Ir skaisti un ērti, meitām katrai sava istaba. Uldim nemitīgi ir, kur pielikt roku un darbu. Iekārtota saimniecība, sagādāta tehnika, un kopjami 17 hektāri, kur aug kvieši un mieži. Dēlam būs, ko art un mantot,» stāsta Benita.
Kas nav pērkams par naudu?
Bērni ir nesatricināma vērtība, uzskata Tamašūnu ģimene. Paaugsies dēls, un būs jau četri roku pāri, kas māmiņu samīļo, četras gudras galvas, kas palīdzēs tētim saimniekot. Benita smejas, ka nākotne jau esot skaidra – meitas mājās atvedīs labus znotus, visi kopā palīdzēs arī brāli izskolot.
Saimes kopības izjūtu Tamašūnu mājās novērtēja arī «Bauskas Dzīve». Te ir mamma, kurai nekad nav licies, ka bērni varētu būt slogs vai traucēklis. Te ir tētis, kuram nekad nav par grūtu strādāt un gādāt par savējiem. Un vēl – vecāki, īpaši mamma, savām meitām vienmēr esot uzticējusies, atzīst studente Dina, kurai joprojām mīļākais ceļš ir uz mājām. Tamašūnu ģimenē svarīgas lietas, kas par naudu nav nopērkamas, – miers, cieņa, saskaņa un sapratne.
