Skaistkalnes katoļu draudzes prāvesta mājā mūs sagaida jauns priesteris Juris Krisūns. Viņš ir tērpies baltā habitā – paulīniešu mūku ordeņa tērpā.
Skaistkalnes katoļu draudzes prāvesta mājā mūs sagaida jauns priesteris Juris Krisūns. Viņš ir tērpies baltā habitā – paulīniešu mūku ordeņa tērpā.
Viesistabā pie sienas atrodas Čenstohovas Dievmātes – «Melnās madonnas» – svētgleznas reprodukcija. Polijas katoļu klosteris Čenstohovā ir paulīniešu mūku ordeņa centrs.
Trīs tēvi un viens brālis
Ar Jelgavas diecēzes bīskapa Antona Justa svētību 2001. gada 31. augustā Skaistkalnē nodibināts Svētā Pāvila Tēvu Vientuļnieku klosteris. Kopienā apvienojušies priesteri Juris Krisūns, Staņislavs Hoduns un Jānis Vīlaks. Viņus pieņemts dēvēt par tēviem. Savukārt Imants Krišāns ir klostera brālis, jo viņš nav saņēmis priesterības sakramentu.
Pagaidām Skaistkalnes paulīniešu klosteris ir vienīgais Latvijā. Mūsu valstī tradicionāli darbojušies dominikāņu un kapucīniešu mūku ordeņi, arī mariāņu kongregācija jeb apvienība, informē tēvs Juris.
Katram sava celle
Visu ordeņu struktūras ir līdzīgas, atšķiras vienīgi galvenie uzdevumi. Paulīniešu ordenis pārstāv kontemplatīvi apustulisko virzienu. Latīņu cilmes vārds «kontemplācija» nozīmē apceri un vērošanu. «Mēs lūdzamies un strādājam,» sarežģīto svešvārdu jēgu tēvs Juris prot izskaidrot vienkārši. Viņš turpina: «Vēsturiski ordenis radies, apvienojoties mūkiem vientuļniekiem. Paulīniešu devīze ir «Viens pats ar Dievu», tāpēc katram ir sava celle – intīma vieta, kurā nedrīkst ienākt svešinieki.
Apustuliskais darbs ir kalpošana Dievam. Mūsu aizbildnībā atrodas Skaistkalnes, Kurmenes, Valles, Misas, Vecumnieku, Sproģu, Ērberģes un Neretas katoļu draudzes. Mēs, priesteri, vadām dievkalpojumus, veicam garīgās aprūpes darbu, bet brālim Imantam uzticēti visi saimnieciskie pienākumi klosterī un baznīcā.»
Dievs nedod atvaļinājumu
Mūku kopienā tiek ievērota hierarhija. Vecākais priesteris – tēvs Staņislavs – vienlaikus ir Skaistkalnes draudzes prāvests un klostera priekšnieks. Neviens lēmums netiek pieņemts bez apspriešanās ar viņu.
«Klostera priekšnieku varētu salīdzināt ar ģimenes galvu. Ordeņa mūku garīgā dzīve balstīta uz šķīstības, nabadzības un paklausības solījumu izpildi. Šķīstība nozīmē atteikšanos no ģimenes dzīves. Nabadzība liecina par to, ka individuāli mums nekas nepieder, bet paklausība ir bezierunu pakļaušanās klostera priekšniekam. Tur nav nekā dīvaina. Ja katrs darītu, ko gribētu, degradētos kopienas jēga,» stāsta tēvs Juris.
Staņislavs Hoduns jau 25 gadus ir priesteris. Viņš ieradies no Polijas. Šajā valstī sešus gadus studējis Juris Krisūns un Jānis Vīlaks. Abi absolvējuši Krakovas paulīniešu ordeņa garīgo semināru un ieguvuši teoloģijas maģistra grādu. Tēvs Juris un tēvs Jānis priesterībā iesvētīti Čenstohovas klosterī 2001. gada 9. jūnijā.
Krakovā studijas turpina vairāki jauni cilvēki no Latvijas. Pēc semināra absolvēšanas uz Skaistkalnes klosteri nolēmis doties brālis Valdis, kā arī brāļi Vadims un Arnis, kuriem pašlaik ir noviciāta laiks kādā Polijas kopienā. Noviciāts ir obligāts pārbaudes periods pirms uzņemšanas klosterī.
Par studiju gadiem Krakovā tēvam Jurim ir daudz patīkamu atmiņu. Mūsdienu garīdznieki nedrīkstot norobežoties no laicīgās dzīves, taču allaž jāpaturot prātā, ka «atvaļinājums no Dieva nav iespējams».
Iekļaujas vietējā sabiedrībā
Klostera viesistabā, kas vienlaikus ir tēvu darba kabinets, atrodas dators ar interneta pieslēgumu. Tēvs Juris to uzskata par intelektuālu nepieciešamību. Mūki izmanto elektronisko pastu, tulko dokumentus no svešvalodām, veido datu bāzi. Arī mobilie tālruņi kļuvuši par darba «instrumentiem».
Ikdienā labi noder profesijas, ko tēvi un brālis apguvuši laicīgajā dzīvē. Priesteris Juris stāsta, ka viņam ir pavāra un tālbraucēja šofera kvalifikācija. Imants kādā ražotnē ilgi strādājis par brigadieri, tāpēc kopienas saimniecības vadīšana viņam nesagādā grūtības.
Pēc klostera nodibināšanas skaistkalnieši pret mūkiem izturējušies visai rezervēti. Šo periodu tēvs Juris atceras ar smaidu: «Visi šķita nobijušies, jo mūkus vispār nebija redzējuši. Tagad ir gluži pretēji. Vietējā sabiedrība kļuvusi ļoti atsaucīga.» Laba sadarbība izveidojusies ar vidusskolu un pagasta padomi. Tēvs Jānis jaunākajām klasēm vada ticības mācības stundas. Garīgās aktivitātēs un Skaistkalnes baznīcas apkārtnes uzpošanā iesaistās pašvaldības darbinieki un iedzīvotāji. Izveidota lūgšanu vieta teritorijā, kur senatnē atradusies Skaistkalnes pirmā baznīca, sakārtota kripta – kapliča zem baznīcas grīdas. Tēvs Juris teic, ka interesenti to var aplūkot jebkurā laikā. Priesteri ir gatavi tūristu grupām kļūt par gidiem.
