Iecavnieces Austras Uzaites vaļasprieks un sirdsprieks ir cimdu un zeķu adīšana. Viņa ir invalīde kopš bērnības – deviņu gadu vecumā saslimusi ar bērnu trieku –, bet allaž ir bijusi aktīva un dzīvespriecīga.
Iecavnieces Austras Uzaites vaļasprieks un sirdsprieks ir cimdu un zeķu adīšana.
Viņa ir invalīde kopš bērnības – deviņu gadu vecumā saslimusi ar bērnu trieku –, bet allaž ir bijusi aktīva un dzīvespriecīga. Četrdesmit gadi nostrādāti grāmatvedes darbā Bauskā. Kopš veselība kļuvusi sliktāka, Austras kundze dzīvo māsas Dzintras ģimenē un līdzās sīkajiem saimniecības darbiņiem, kuros var piepalīdzēt, daudz brīvā laika veltī adīšanai.
Pusotra simta adījumu
Austras kundze atzīst, ka cilvēkam ar īpašām vajadzībām ir ļoti svarīgi, cik piepildīta ir diena, kuru viņš nodzīvo. Lai nebūtu jāpaliek divatā ar sāpēm un sevis žēlošanu, jāatrod sirdij tīkama nodarbošanās.
«Divpadsmit gados lēnā garā esmu noadījusi ap pusotra simta cimdiņu un zeķīšu lieliem un maziem. Vieglāk adīt ar gaišākas krāsas dzijām, bet pieprasītāki ir melnas krāsas adījumi. Tumšos vairāk iznāk adīt vasarā. Liekas, ka vismīļākie adījumi man ir lillā – tā mīļākā krāsa. Esmu iemanījusies arī bērnu pirkstainīšu darināšanā. Tas nemaz nav tik viegli, jo bērniņam sīki pirkstiņi,» stāstīja Austras kundze.
Materiālu rokdarbiem pagādājot labi paziņas, kas atvedot lielus izārdāmus gabalus. Kāds laiciņš paejot, kamēr dziju sagatavojot adīšanai.
Darinājumi dāvināšanas priekam
Vaicāta, vai adījumi top arī pārdošanai, Austras kundze atbildēja, ka ieguldītais darbs nudien neatmaksājas, jo mežģīņotus pirkstaiņus tirgū var pārdot par pusotru latu, melnus – par pāris latiem. Tāpēc Austras darbs neesot vērsts «biznesa virzienā», drīzāk gan savam, tuvu draugu un paziņu priekam. «Esmu ļoti gandarīta, ja mīļiem cilvēkiem, kas aizņemti darbā un kam adīšanai laika neatliek, varu uzdāvāt cimdus un zeķes. Sadarbojos ar rokdarbu veikalu «Tīne» Rīgā, kur izdodas pārdot kādu pāri. Protams, esmu priecīga, ja varu nopelnīt kādu latu pie pensijas.
Aizraujoši ir meklēt jaunus rakstus. Man ir dažādas grāmatas, kur skatos paraugus. Lielākoties izvēlos tautiskos. Tad rēķinu valdziņus, lai viss būtu glīti. Esmu no lēnajām un pamatīgajām adītājām,» sevi raksturo rokdarbniece.
Sakārtojas domas
«Kad adu, domāju par dzīvi un daudz dziedu. Adīšana nomierina, palīdz sakārtot domas.
Zinu, ka cilvēkam viņa liktenis šūpulī ielikts. Katra diena man ir piepildīta. Skatos televīziju, daudz lasu, sekoju līdzi politiskajiem notikumiem, par to, kas notiek apkārt. Kaut arī pārvietojos ratiņkrēslā, esmu piedalījusies visās vēlēšanās. Pie manis nāk frizieris, dažkārt arī masiere, pati veicu manikīru.
Dzīvoju un cimdus adu ar gaišām domām. Ja būtu lemts, gribētu nokļūt Parīzē. Tā ir mana sapņu pilsēta,» sacīja Austra Uzaite.
