Upju, ezeru, strautu un grāvju pārmēslošana jeb eitrofikācija ir nopietna ekoloģiska problēma.
Upju, ezeru, strautu un grāvju pārmēslošana jeb eitrofikācija ir nopietna ekoloģiska problēma.
Tā uzskata Jelgavas reģionālās vides pārvaldes Bauskas daļas ūdens ekosistēmu vecākais inspektors Valērijs Gabrāns.
Augsnes mēslojums nokļūst ūdenī
Ūdenstilpju pārmēslošanu izraisa slāpekļa un fosfora satura pieaugums. Tas ievērojami paātrina vides procesu intensitāti. Upes un dīķi gluži vienkārši aizaug. Arī Bauskas rajonā atrodami tipiski piemēri – Mūsas upes gultne, dīķis pilsētas centrā.
Patiesībā aizaugšana ir dabisks process, bet tam vajadzētu notikt ļoti lēni. Vides «ieprogrammētā» ritma novirzes izraisa cilvēku saimnieciskā darbība, tādēļ svarīgs uzdevums ir paātrināto tempu vismaz nedaudz samazināt.
Valērijs Gabrāns stāsta par ūdenstilpju aizaugšanas cēloņiem: «Vislielāko piesārņojumu rada lauksaimniecībā izmantojamās zemes. Barības vielas, ko satur organiskais un neorganiskais mēslojums, izskalojas un reizē ar nokrišņiem nokļūst upēs. Latvijas pašreizējā likumdošana diemžēl pieļauj ūdenstilpju aizsardzības zonās veikt lauksaimniecisku darbību. Dažviet lauki ir aparti līdz pat krasta līnijai, radot īpaši labvēlīgu situāciju mēslojuma straujai nokļūšanai ūdenī. Agrāk noteikumi par aizsargjoslām bija daudz stingrāki. Ekologi uzskata, ka vajadzētu veikt grozījumus likumā par aizsargjoslām un nepieļaut krastu izmantošanu lauksaimniecī- bā.»
Uzlabojums nav panākts
Lielupes baseinā visstraujāk aizaug Mūsas upe. Šoreiz nav vainojami Bauskas rajona zemnieki, bet kaimiņi Lietuvā. Šīs valsts teritorijā milzīgās platībās ap Mēmeli un Mūsu ir lauksaimniecībā intensīvi izmantojamas zemes. Izskalotās barības vielas straume nes lejup un izraisa piesārņojumu visā Lielupes baseinā.
No ekoloģijas viedokļa nevēlama parādība ir meliorācija. Ar nokrišņu un sniega kušanas ūdeņiem organiskās un ķīmiskās vielas bez jebkādiem šķēršļiem nokļūst drenāžas sistēmās. Process notiek ārkārtīgi strauji.
Pēdējo desmit gadu laikā valstī panākts ievērojams progress notekūdeņu kvalitātes uzlabošanā. Daudzviet nodotas ekspluatācijā jaunas iekārtas, bet attīrīto notekūdeņu īpatsvars šajā periodā palielinājies no 45 līdz 81 procentam. Tomēr ūdenstilpju pārmēslošanas temps nav kļuvis lēnāks.
Jāpļauj un jātīra gultnes
Vides speciālisti piedāvā dažādus variantus situācijas uzlabošanai. Ar tiem iepazīstina Valērijs Gabrāns: «Būtu nepieciešams ierobežot rudens aršanu meliorētās platībās, jo uzirdināta augsne daudz labāk uzsūc nokrišņus un barības vielas, kas, sniegam kūstot, nokļūst upēs. Rudenī vajadzētu samazināt dabiskā un ķīmiskā mēslojuma iestrādi platībās, kas atrodas ūdenstilpju aizsargzonās. Paredzu, ka šie ieteikumi izraisīs lauksaimnieku protestus, taču jāsāk rīkoties.»
Ideāls risinājums būtu speciālu biodīķu veidošana, kur saplūstu ūdeņi no meliorētām aramzemēm. Protams, šim nolūkam būs nepieciešami līdzekļi. Valērijs Gabrāns domā, ka lauksaimniecības subsidēšanas pārdomāta politika varētu veicināt zemnieku interesi par ekoloģisku problēmu risināšanu.
Patlaban visreālākais paņēmiens upju pārmēslošanas samazināšanai ir ūdensaugu pļaušana un gultņu tīrīšana. Pirms gadiem 40 pļaušana upē esot veikta sistemātiski ar speciālām mehāniskām ierīcēm. Lai demonstrētu metodes efektivitāti, šovasar kādā Mūsas posmā tiks veikts eksperiments, informē Valērijs Gabrāns.
