Tikko «Bauskas Dzīve» lasītājiem jautāja: «Ko varam iegūt vai zaudēt Eiropas Savienībā?» (Publicēts 13. maijā.) Satraucoša bija kāda atbilde – «Eiropas Savienība vēl ir tāla vīzija»… Vai par tālu vīziju varam uzskatīt nākamā gada augustu vai septembri?
Tikko «Bauskas Dzīve» lasītājiem jautāja: «Ko varam iegūt vai zaudēt Eiropas Savienībā?» (Publicēts 13. maijā.) Satraucoša bija kāda atbilde – «Eiropas Savienība vēl ir tāla vīzija»… Vai par tālu vīziju varam uzskatīt nākamā gada augustu vai septembri? Tad domāts rīkot tautas referendumu, kurā būs jāsaka «jā» vai «nē» Eiropai. Attopieties, laiks skrien ātri, gads vairs nav nekāds ilgums, vīzijas mēs zīmējam desmit, divdesmit gadu tālai nākotnei!
Pēc gada katram balsstiesīgajam Latvijas iedzīvotājam tomēr būs jārod atbilde. Un pēc diviem gadiem mums būs jādzīvo vai nu Eiropas Savienībā vai koridorā starp ES un NVS. Ja mēs, Lietuva un arī Igaunija pateiks «nē» Eiropas valstu kopienai, dzīvošana droši vien būs nedaudz tīkamāka, bet, ja Latvija paliks viena iespiesta starp ES un Krievijas un Baltkrievijas robežām… Šādu «vīziju» es pat domās negribu zīmēt.
Kolēģe Inga Muižniece redakcijas slejā tikko rakstīja par mums pašiem Eiropas sakarā. Esmu vienisprātis, ka no gaisa, pēc burvju nūjiņas mājiena nekas te nekrīt tagad, nekritīs arī nākotnē, ne Eiropā, ne bez Eiropas… Skeptiskajiem «nekas labs tajā ES mūs negaida» varu piekrist tādējādi, ka ar paviršību, gaidīšanu un šķērdēšanu vispār nekā laba nebūs. Eiropa no PHARE naudas iedeva mums «Via Baltica» rekonstrukcijai līdzekļus. Kāda šī maģistrāle ir jau tagad? Iecavā asfalts met vaļņus un kūkumus… Bet remonts bija pamatīgs – grunts tika mainīta utt. Vai šādu darbu garantijai jābūt tikai divus trīs gadus?
Aizvakar Bauskā, Kalna ielā, «saskrējos» ar superpārsteigumu. Jaunajam, gludajam, skaistajam asfalta klājumam jau pamatīgs ielāps virsū! Tajā vietā ļoti drīz radīsies aizvien jaunas plaisas un dangas… Tātad arī šajos rekonstrukcijas darbos kaut kas palicis neizdomāts un nepadarīts līdz galam. Manuprāt, konkrētā «Via Baltica» rekonstrukcija spilgti parāda, cik bezrūpīgi mēs šķērdējam Eiropas projektu līdzekļus, cik pavirši paši strādājam. Vai te Eiropas Savienība vainīga? Ceļu remontēja, pazemes komunikāciju caurules ieklāja vietējie, neviens no Briseles to nedarīja. Tik tiešām, pirms apsveram Latvijas nākotni, izpurināsim paši sevi un savu attieksmi pret darbu un pret naudu, kas ir Eiropas valstu strādājošo sapelnīta… Bet ar negludajiem ceļiem jāsadzīvo mums. Kāpēc?
