Nācies dzirdēt pašvaldību vadītāju viedokli – lai iegūtu jaunas darba vietas, attīstītu vidi un palīdzētu cilvēkiem, lielas izvēles nav, ir jāatbalsta jebkura uzņēmējdarbības forma.
Nācies dzirdēt pašvaldību vadītāju viedokli – lai iegūtu jaunas darba vietas, attīstītu vidi un palīdzētu cilvēkiem, lielas izvēles nav, ir jāatbalsta jebkura uzņēmējdarbības forma. Vietējai varai arī ir no svara katrs iedzīvotāju ienākuma nodokļa lats un tas, ko var gūt no darba devēja.
Iedomājos situāciju, ka Bauskas Domē ierodas cilvēks, kuram ir sava ideja. Viņš varētu būt pamanījis, ka mūsu pilsētā ir glītas jaunietes. Izmantojot vietējos darbaspēka resursus, kādam taču varētu ienākt prātā ideja Rīgas vai Dārza ielas namu 1. stāvos izveidot sarkano lukturu kvartālu, ko tautas valodā sauc par meitu mājām. Izbraucot nieka 68 kilometrus no galvaspilsētas, jebkuram varētu tikt nodrošināti visdažādākie prieki un baudas, piemērojot mazpilsētai iespējamo lētāko cenrādi. Tā teikt – laukos augušas spriganas sārtvaidzes par to pašu naudiņu.
Lūdzot šai idejai atbalstu pašvaldībā, varētu pamatoties uz to, ka prieka biznesa strādnieču veselības pārbaudes regulāri tiks veiktas Bauskas slimnīcā. Lai sekmētu sadarbību, varētu tikt solīts, ka tuvāko piecu gadu laikā ārstniecības iestādei sarkano lukturu firmas turētājs garantētu nopirkt ļoti nepieciešamās iekārtas, ātrās palīdzības auto vai arī smagi slimu pacientu kopšanā nepieciešamos pamperus.
Iespējams, kādam lasītājam šis prātojums šķiet nesaprātīgi muļķīgs. Bet ir taču ļaudis, kas uzskata, ka lielas izvēles nav un jāatbalsta katra uzņēmējdarbība, kas sola jaunas darba vietas. Kraukļi Raiņa lugā «Zelta zirgs» to pauda šādiem vārdiem: «Zārks jau nevar palikt tukšs…»
Līdzīgas darbības notiek, un ir ļoti interesanti tās pētīt. Pašlaik, piemēram, kāda firma ir izteikusi vēlmi nopirkt kādai citai firmai iepriekš jau pārdotu zemes gabalu pašā Bauskas centrā par pusmiljonu latu. Domei, protams, ir pirmpirkuma tiesības, taču kur tai ņemt 500000 latu? Visticamāk, pašvaldība no savām tiesībām atteiksies un savu dabūs tas, kurš iecerējis. Gluži vai dziesmu spēle, ja vien nebūtu tik aizdomīgi.
Kamēr darījums nav atklāti apstiprināts Domes sēdē, «Bauskas Dzīve» nolēmusi nenosaukt pircēja un pārdevēja datus. Taču, izmantojot laikraksta iespējas, jau esmu noskaidrojusi, ka zemes pircēja ir 2002. gada 3. janvārī reģistrēta SIA no kāda Kurzemes pagasta. Turklāt jaunā firma, kura gatava pusmiljonu izdot, lai nopirktu Bauskā zemi, uz kuras atradīsies citai firmai piederošs objekts, reģistrēta ar statūtkapitālu Ls 2000. Tās vienīgā dalībniece un īpašniece ir firmas 1959. gadā dzimušā direktora 18 gadu vecā meita vai sieva (uzvārds viens!), kurai arī pieder simtprocentīgi viss kapitāls. Pagaidām zinu, ka vismaz viens no Bauskas Domes deputātiem cenšas kaut ko par šo darījumu noskaidrot. Savukārt nezinu, bet nojaušu, ka Bauskā ir kāds cilvēks, kurš šādus un līdzīgus darījumus bīda, un ne jau no labas sirds vien. Citādi taču tā nevarētu notikt.
