Nesen rekonstruētās starptautiskās autotransporta maģistrāles «Via Baltica» Iecavas un Bauskas posmā jau radušies pirmie defekti.
Nesen rekonstruētās starptautiskās autotransporta maģistrāles «Via Baltica» Iecavas un Bauskas posmā jau radušies pirmie defekti.
Kā zināms, rekonstrukcijai tika atvēlēti prāvi Eiropas Savienības PHARE programmas līdzekļi, kā arī nauda no Valsts autoceļu fonda. Šī fonda galvenais ieņēmumu avots ir akcīzes nodoklis, tātad nodokļu maksātāju nauda.
Iela pārāk noslogota
Kādi argumenti attaisno ielāpu Bauskā uz Kalna ielas pie krustojuma ar Plūdoņa ielu?
Bauskas pilsētas Domes izpilddirektors Jānis Mičulis notikušo skaidro šādi: «Defekts, kas radās uz Kalna ielas pie krustojuma ar Plūdoņa ielu, manuprāt, ir radies tādēļ, ka lielo transporta slodžu rezultātā tika deformēta kanalizācijas lūkas konstrukcija, kuru nācās nomainīt. Trūkumu novērsa SIA «Šlokenbeka», kas bija šī posma rekonstrukcijas ģenerāluzņēmēja.»
Kalna un Zaļās ielas rekonstrukcijas gavenais mērķis bija uzlabot satiksmes drošību, samazināt ceļu satiksmes negadījumu risku, starptautiskai autotransporta maģistrālei «Via Baltica» šķērsojot pilsētu.
Defektus novērsīs galvotājs
Asfalts met vaļņus arī Iecavā, lai gan ceļa posms cauri ciematam 1,9 kilometru garumā tika rekonstruēts. Darbi tika sākti 1999. gada 4. jūnijā,pabeigti 29. oktobrī. Ģenerāluzņēmēja SIA «Avesta», apakšuzņēmēji SIA «Lauku būve un montāža», SIA «Elektromontāža», uzņēmums «Novators».
SIA «Avesta» nu atzīta par maksātnespējīgu. Radušies defekti tiks līdz vasaras beigām salaboti par galvotāja līdzekļiem, skaidroja Latvijas Autoceļu direkcijas (LAD) ražošanas pārvaldes direktors Andris Lapsiņš.
«Bauskas Dzīvei» neizdevās sazināties ar «Avesta» direktoru Jāni Kļaviņu. Taču savs viedoklis par minēto rekonstrukciju ir Iecavas pagasta padomes deputātam Jurim Krievam, ceļu būves firmas «Union asphalttechnik» ražošanas vadītājam. «Tajā laikā es strādāju par Iecavas asfalta rūpnīcas vadītāju un ražoju rekonstrukcijai asfaltu. Rekonstrukcijas gaitā tika frēzēta asfalta virskārta, apakškārta, apakšējā šķembu kārta. To vietā tika uzliktas divas salīdzinoši plānas asfalta kārtiņas, vietām tika likta arī izlīdzinošā kārta. Tad uzklāja krievu «Gost B» tipa asfaltu – masu no granīta materiāliem. Toreiz vēl nebija pieejams zviedru «Road» standarts, kuru izmanto tagad. Jau tolaik bija skaidrs, ka kravu caurplūdi un intensitāti, kāda ir tagad (aptuveni 5000 automašīnu diennaktī), šis asfalta tips neizturēs, taču cita nebija.
Turklāt ceļa platums pēc šī projekta tika samazināts par metru.
Tas nozīmē, ka ir jābrauc starp svītru un barjeru. Kad nebija barjeras, ja bija kāda bedrīte, autovadītājs pārvietojās uz maliņu. Tagad nav, kur palikt, un bedrītes tiek sistas iekšā vēl dziļāk.
Problēmas šajā ceļa posmā ir arī vietās, kur ir akas. Tur ceļa sega brūk kopā. Kur aku nav, ceļš ir līdzens. Ar to vēlos uzsvērt, ka ne tikai «Avestas» darbinieki piedalījās pārbūves darbos,» stāsta J. Krievs.
Rekonstrukcijas darbos piedalījās arī apakšuzņēmēji: SIA «Lauku būve un montāža» (Bauska), SIA «Elektromontāža», uzņēmums «Novators».
Iemeslu daudz
LAD Ceļu uzturēšanas pārvaldes Bauskas rajona vadītājs Ivars Kalniņš atzīst: nevar paļauties uz izteikumiem, ka vainojams projekts. Var būt daudz iemeslu. Iespējams, nav bijusi laba blīvēšana utt.
Pavirši strādāt, pēc I. Kalniņa sacītā, neesot bijis iespējams, jo ceļa būvi vada projekta vadītājs, būvuzraugs un autoruzraugs. Viņš atzīst, ka defekti Iecavā liecina par to, ka brāķi pieļāvis ģenerāluzņēmējs, kuram ir materiāla atbildība. Ceļa būves minimālais garantijas laiks ir divi gadi.
«Via Baltica» – Eiropas transporta koridors
Maršruts «Via Baltica» (Helsinki–Tallina–Rīga–Kauņa–Varšava) ir viens no deviņiem Eiropas transporta koridoriem, kas savieno Austrumeiropu ar Centrālo un Rietumeiropu. Kopējais maršruta garums ir aptuveni 1000 km. Autoceļa «Via Baltica» kopgarums Latvijā ir 190 km, informē LAD.
Pasākumi, kas tiek realizēti saistībā ar «Via Baltica» projektu, balstās uz 1996. gada janvārī apstiprināto «Via Baltica» piecu gadu (1996–2000) investīciju programmu, kas tika izstrādāta, pamatojoties uz savstarpējās saprašanās memorandu par «Via Baltica» attīstību (Memorandum of Understanding on the Development of Via Baltica). Iesaistīto pušu satiksmes ministri to parakstīja Helsinkos 1995. gada 1. decembrī.
***
Fakti
Ar Eiropas Savienības PHARE palīdzības programmas un Valsts autoceļu fonda līdzdalību laikā no 1999. līdz 2001. gadam ir realizēti šādi projekti «Via Baltica» autoceļu sakārtošanā Bauskas rajonā:
Mēmeles tilta rekonstrukcija Bauskā – 1,2 miljoni eiro tikai PHARE līdzekļu, kopējās izmaksas, ieskaitot Valsts autoceļu fonda līdzekļus, – 3,005 miljoni eiro.
Satiksmes drošības uzlabojumi Iecavā – 585 tūkstoši eiro no PHARE, kopējās izmaksas, ieskaitot Valsts autoceļu fonda (VAF) izmaksas, 832 tūkstoši eiro.
Satiksmes drošības uzlabojumi Bauskā (I) – 2 miljoni eiro no PHARE, kopējās izmaksas, ieskaitot VAF, – 3,01 miljons eiro.
Satiksmes drošības uzlabojumi Bauskā (II) – 400 tūkstoš eiro PHARE naudas, kopējās izmaksas, ieskaitot VAF, – 545 tūkstoši eiro.
«Via Baltica» uzlabojumi no Iecavas līdz Bauskai – 1,8 miljoni eiro no PHARE, kopējās izmaksas, ieskaitot VAF, 6,33 miljoni eiro.
P. S. Jāņem vērā eiro kursa svārstības šo gadu laikā.
LAD dati
