Bauskas novadpētniecības un mākslas muzeja darbinieki un vairāki baušķenieki sestdien, 18. maijā, iejutās amatnieku ikdienā.
Bauskas novadpētniecības un mākslas muzeja darbinieki un vairāki baušķenieki sestdien, 18. maijā, iejutās amatnieku ikdienā.
«Sarīkojumu organizējām par godu Starptautiskajai muzeju dienai, kas tiek atzīmēta 18. maijā. Šogad vēlējāmies radīt ko interesantu un vēl nebijušu. Nolēmām šo dienu veltīt amatniekiem, jo Bauska 16., 17. gadsimtā bija amatnieku pilsēta.Tolaik strādāja daudz zeltkaļu,» «Bauskas Dzīvei» stāstīja Baiba Šulce, muzeja direktore.
Latviešu tradicionālā ēdiena zirņu un speķa, arī gaisā virmojošā dūmu smarža gluži vai aiz rokas baušķeniekus ievilināja muzeja pagalmā. Pēc kārtīgas iestiprināšanās pie kopīga galda ar zirņiem un paniņām visi devās vērot, kā strādā amatnieki – šķeterētāja Rudīte Kalniņa, knipelētāja Lija Liepa, pinējs Jānis Zīvārts, audēja Dzintra Mētele un kalējs Juris Neiks.
Gan jaunas meitenes, gan vecākas kundzes apbrīnoja skaistkalnietes Lijas Liepas darbu. Arī pati Lija lepojās, ka viņai pietiek pacietības veikt šo sarežģīto rokdarbu. «Knipelēšana ir mežģīņu darināšanas tehnika, to pirms trim gadiem apguvu Rīgā pieaugušo izglītības centrā pie skolotājas Iras Ozolas,» tā Lija.
«Uzskatu, ka skolā mājturības stundās skolotājām vajadzētu mācīt meitenēm šo rokdarbu. Tad jaunkundzes ar dekoratīviem elementiem savos tērpos varētu atšķirties no citām,» atzīst Lija Liepa. Šis rokdarbs latviešu tautai esot tuvs, jo no 18. un 19. gadsimta saglabājušies knipelēšanas paraugi. Lija pat līgavai ir darinājusi īsu dekoratīvu vestīti.
Daudzi vēroja, kā pinēja Jāņa Zīvārta veiklās rokas darina grozu. Audēja Dzintra Mētele atklāja, kur austajā audumā slēpjas dvēsele.
Sviteniecei Daigai Šimkevicai darba bija diezgan, ar viņas zirdziņu Modo raitā riksī pa vecpilsētu izvizinājās daudzi bērni.
Folkloras kopa «Trejupe» ar dziesmām un rotaļām sarīkojumam piešķīra omulīgu noskaņu un neatstāja nevienu vienaldzīgu.
Svētku apmeklētāji varēja izstādes muzejā aplūkot bez maksas, iegādāties muzeja suvenīrus un keramiķa Leonīda Kupča veidotus māla traukus. Daudziem uzrunātajiem apmeklētājiem, arī baušķeniecēm Ritai Strautzelei un Gaidai Slišānei patika baudīt brīvo un senatnīgo noskaņu.
«Šogad akcentu likām tieši uz Bauskas novada amatniekiem, jo tā ir viena no muzeja sastāvdaļām, arī folkloras kopa «Trejupe» ir pētījusi Bauskas folkloru,» tā B. Šulce. Pašai vislabāk paticis vērot interesanto knipelēšanu.
