Airika Balode
Svētdien, 19. novembrī, Iecavas kultūras namā tika aizvadīta koncertspēle «Es šonakt būšu laimīgs», kurā piedalījās gan Latvijā labi zināmi mūziķi, gan mājinieki – iecavnieki. Pasākuma dalībnieki dalās izjūtās par piedzīvoto.
Koncertspēli «Es šonakt būšu laimīgs» vadīja televīzijas šovu personība Baiba Sipeniece-Gavare, bet abu dziesmu dueļu komandu kapteiņi – Uldis Marhilēvičs un Normunds Jakušonoks. Komandu dalībnieku vidū iecavnieki – Iecavas apvienības pārvaldes vadītājs Normunds Vāvers, Iecavas kultūras nama direktore Alma Spale, dienas centra «Iecavnīca» vadītāja Ilva Vansoviča, etnomūzikas grupas «Tautumeitas» dalībniece Laura Līcīte, kā arī Iecavas vidusskolas logopēde Ingrīda Draudziņa. Mūziķis un grupas «Brīvdiena» dalībnieks Mareks Pelsis slimības dēļ pasākumā piedalīties nevarēja, tāpēc Ulda Marhilēviča komandas sastāvam pievienojās folkloras kopas «Tarkšķi» dalībnieks un Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāra pienākumu izpildītājs Sandis Karelis.
Par katru no koncertspēles dalībniekiem tika izveidots arī pieteikuma apraksts. Par Iecavas apvienības pārvaldes vadītāju Normundu Vāveru teikts, ka viņš ir piedzimis Bauskā sniegotā, aukstā ziemas dienā, droši vien tāpēc savu brīvo laiku, cik nu vairs tāds ir, pavada uz ledus, spēlējot amatierhokeju – tagad vairs gan tik slidinoties pa laukumu. Vēl starp hobijiem ir medības, kur N. Vāvers satiekas ar foršiem cilvēkiem un pavada jautrus brīžus. Uz jautājumu, ko nekad nedarītu, viņš atbild: «Nekad nesaki nekad, bet ar gumiju lēkt – pagaidām vēl ne».
Dienas centra «Iecavnīca» vadītājas Ilvas Vansovičas bērnība pagājusi Zaļeniekos, tad dzīve «iesvieda» Bauskā, laikam jau uz palikšanu. Aprakstā vēstīts arī tas, ka viņa daudzus gadus nostrādājusi Bauskas kultūras centrā, neliela epizode mūzikas karjerā ir muzikālā audzinātāja bērnudārzā – mācījusi bērniem arī deju soļu pamatus. Ir «zālēdāji», ir gaļēdaji, bet I. Vansoviča ir «visēdāja», bet, ko nu neēd, to nu neēd – tie ir nēģi. Viņas trumpis virtuvē ir plovs un, kā mazmeitiņa saka, timarisu.
Par Iecavas kultūras nama vadītāju Almu Spali teikts, ka viņa dzied visu savu apzināto mūžu jau no bērna kājas, tāda profesionālāka mūziķe, kā pati saka, – no 15 gadu vecuma. Ar mammas atļauju ar dziedāšanu pelnīja naudu. Pa dzīvi – kultūras darbiniece. Brīvo laiku A. Spale pavada, rokot un pārstādot kociņus pie mājas, bet pastaigās dodas kopā ar vīru un savām suņu meitenēm Grietu un Flēru.
«Pasākums bija skaists mirklis, ļoti sen nebiju kāpusi uz skatuves dziedāt, un šī gada laikā šī bija trešā reize to darot – emocijas bija kolosālas,» par pieredzi dalībā koncertspēlē stāsta A. Spale, «man ļoti patīk Iecavas publika, un arī paši mākslinieki pēc tam pienāca un teica, ka reti kura publika ir tik atsaucīga un pretimnākoša. Visi dziedāja līdzi, bija gatavi iesaistīties, tāpēc esmu ļoti pateicīga skatītājiem. Arī komandas bija ļoti labi izvēlētas, un tas ir viens no noteicošajiem faktoriem, lai pasākums izdotos, jo jābūt atraktīviem.»
Uzdevumu vidū bija dziesmu minēšana dažādos veidos, piemēram, verot vaļā kvadrātiņus ar vārdiem, pēc kuriem jāatmin konkrētais meldiņš. Viens no pārbaudījumiem bija arī «dziesmu stāsta» veidošana no attēliem, kā arī no dažām izpildītajām notīm jāatmin dziesmas nosaukums un citi.
«Izaicinošākais ir tieši uziešana uz skatuves, bet pēc tam, kad jūtams publikas atbalsts, viss aizmirstas un atliek tikai baudīt. Es esmu daudz kāpusi uz skatuves, iespējams, tāpēc man nekas nešķita grūti vai izaicinoši,» tā A. Spale, «pasākums bija ļoti pozitīvs. Mums, latviešiem, ir ierasts, ka svētku koncerti parasti ir emocionāli skumji. Uzskatu, ka svētkos vairāk jāuzsver pozitīvās emocijas, kas mums arī izdevās.»
Pieteikuma aprakstā par pasākuma dalībnieku Sandi Kareli teikts, ka viņš nāk no Auces, bet nu jau ir īstens iecavnieks, kurš ar mūziku ir uz «tu», – tā viņam nav sveša. S. Karelim patīk garas pastaigas, ziemas peldes, kā arī viņš darbojas Zemessardzē. Uz jautājumu, ko nekad nedarītu, viņš atbild, ka nekad nekrāsotu blondus matus.
Ingrīda Draudziņa ir iecavniece «līdz kaulam» – dzimusi Zorģos, skolojusies Iecavas vidusskolā, kur pašlaik turpina arī savas darba gaitas. Viņai ļoti patīk būt tīrā un kārtīgā vidē, tāpēc labprāt pavada laiku darbā pie mājas un mājās. Brīvajos brīžos tiekas ar draugiem, un visi kopā apmeklē ballītes.
Arī dalībniece Laura Līcīte par savu dzimto vietu sauc Iecavu. Savu karjeru mūzikā sāka folkloras kopā «Tarkšķi», bet tagad visiem zināma kā grupas «Tautumeita» dalībniece. Viņas aizraušanās ir tradicionālā mūzika un darbošanās dārzā, bet nekad nepeldētos vietā, kur ūdenim neredz ne galu, ne malu.
Pasākumā piedalītos atkārtoti
«Izjūtas bija un joprojām ir pozitīvas – visu laiku gribas smaidīt,» piedzīvotajā dalās I. Draudziņa, «piecas minūtes pirms iziešanas uz skatuves gan bija uztraukums, un domāju – uz ko es esmu parakstījusies?» Arī viņa novērtē publikas pretimnākšanu un atmosfēras radīšanu zālē, kas lika sajusties vienotiem un just kopā būšanu. «Agrāk biju skatījusies «Dziesmu dueli», tāpēc aptuveni zināju, ko sagaidīt. Uz vietas esot, protams, brīžiem šķita, ka pēkšņi neko nezinu un visu dziesmu vārdus esmu aizmirsusi, bet, iejūtoties un sākoties pasākumam, bija jau mierīgāk.»
Visizaicinošākais no uzdevumiem, pēc I. Draudziņas domām, bija pēc fotogrāfijām izstāstīt stāstu, bet pārējie uzdevumi esot bijuši saprotami un viegli. Kopumā koncertspēles laikā viņa esot jutusies ļoti labi, un, ja būtu iespēja, viennozīmīgi piedalītos avantūrā atkārtoti.
Iegūta jauna pieredze
Normunds Vāvers stāsta, ka par spīti uztraukumam, kas bijis pasākuma sākumā, aizvadītā koncertspēle viņam patika. «Kad spēle sākās, viss bija izdevies – publika bija ļoti atsaucīga, labi muzikanti un vadītāji, kā arī komandas biedri,» atzīst N. Vāvers, «uzdevumi nebija sarežģīti – visi labi iejutāmies atmosfērā, bijām uz «viena viļņa». Piedalīšanās bija jauna pieredze, un, ja būtu iespēja, tad piedalītos šādā pasākumā vēlreiz.»
Pozitīvu vakaru Iecavas kultūras namā aizvadīja daudzi, jo dažas dienas pirms pasākuma norises visas biļetes uz to bija izpārdotas. A. Spale atklāj, ka šajā koncertspēlē uzvarēja «draudzība» – abas komandas spēles beigās bija ieguvušas vienādu punktu skaitu. Balvā no Iecavas apvienības pārvaldes dalībnieki saņēma 2024. gada Bauskas novada kalendāru un pusdienu kastīti ar logo, a/s «Balticovo» censoņiem dāvanā bija sarūpējuši olas un ūdens pudeles ar uzņēmuma logo, bet SIA «Iecavnieks & Co» dalībniekiem dāvināja rapšu eļļu un kaņepju pavalgu.
Kā vienmēr, Bauskas KC , pasākumi nav…..
Kā vienmēr, Bauskā viss ir slikti, bet labi, protams, ir visur kur citur.