Kur nonāk izglītības iestāžu virtuves atkritumi?

Jau pavisam drīz – vien pēc pusotra mēneša, Latvijā būs obligāta bioloģisko atkritumu šķirošana. Dažās pašvaldībās to jau praktizē – galvenokārt Rīgā un Pierīgā, dažās pamazām sāk uzstādīt un piedāvāt iedzīvotājiem tiem paredzētos brūnos konteinerus, citviet tas vēl priekšā. Tā kā daļu no bioloģiskajiem atkritumiem veido arī virtuves atkritumi, tad par to šķirošanu jau tiek padomāts arī pašvaldību iestādēs – skolās un bērnudārzos, kur ēdienu ik dienu pagatavo krietni vien lielākos apjomos nekā mājsaimniecībās, ziņo Latvijas radio.

Dobelē iedzīvotāji pasūtīt brūno konteineru bio atkritumiem arī var jau kopš 2020. gada augusta. Uzņēmuma “Dobeles komunālie pakalpojumi” Sanitārās nozares vadītāja Aļona Isajeva skaidroja, ka bioloģisko atkritumu šķirošana iedzīvotāju maciņiem esot draudzīgāka nekā sadzīves atkritumu apglabāšana poligonā.

“Apglabāšana ir dārgāka nekā bioloģisko atkritumu apsaimniekošana, jo bioloģiskie atkritumi netiek aplikti ar dabas resursu nodokli, kas tagad ir 95 eiro par tonnu, bet no jaunā gada jau būs 110 eiro par tonnu. Tā kā tas sadārdzina tarifu par sadzīves atkritumiem un, jo mēs vairāk šķirosim bioloģiskos atkritumus, jo lētāk būs iedzīvotājiem. Pašreiz maksa par bioloģiskajiem atkritumiem ir 80% no sadzīves atkritumu, bet ar jauno gadu plānots 60% no sadzīves atkritumu maksas,” teica Isajeva.

Pēc viņas sacītā, lielāka interese par brūnajiem bio konteineriem esot privātmāju saimniekiem.

“Pirmie bija privātpersonas, kam sekoja izglītības iestādes – divi bērnudārzi no Dobeles un viens no Auriem. Tā ir zāle, lapas, mazie zariņi, bet pagaidām ar pārtikas atkritumiem mums saskarsmes nebija.” Pašreiz gan notiekot pārrunas ar daudzdzīvokļu namu apsaimniekotāju.

Bet, kur tad lielākā mācību iestāde Dobeles novadā liek pārtikas atkritumus?

“Mēs risinājām tās savas vajadzības mazliet savādāk. Pārtikas atkritumi paliek ļoti, ļoti nedaudz pāri, un, tā kā mums ir ārpakalpojums, tad paši ēdinātāji tiek ar to galā. Ja viņiem būs jānoslēdz līgums, tad viņi to noslēgs, bet šobrīd viņiem ir vienošanās ar zemnieku saimniecību, kura savāc to, kas šeit ēdams paliek pāri – mizas, atgriezumi utt.

Un tas aiziet suņiem, cūkām, ko nu tur saimnieks baro,” stāstīja Didže.

Savukārt Bauskas novadā iespēja šķirot bioloģiskos atkritumus tiekot piedāvāta jau divus gadus, bet, kā stāstīja “Bauskas novada komunālserviss” Bauskas iecirkņa vadītājs Uģis Saukums, ar pašvaldības iestādēm – skolām un bērnudārziem ejot grūtāk.

“Šiem klientiem mēs esam piedāvājuši šo pakalpojumu, izvietot šos brūnos konteinerus un šos atkritumus apsaimniekot, bet mums nav izdevies, jo ir tomēr, teiksim, lētāki varianti, kā šie uzņēmēji, kuri noslēguši līgumu par šo pakalpojumu sniegšanu pašvaldības iestādēs, viņi kaut kā savādāk ar tiem bioloģiskiem atkritumiem tiek galā. Mēs vairāk strādājam un veiksmīgi sadarbojamies ar tiem klientiem, kuriem ir būtībā pārtikas pārstrāde un kuriem ir Valsts  vides dienesta atļauja un šajā atļaujā ir iestrādāts, ka ir obligāti arī šie bioloģiskie atkritumi jānodod. Tad tur arī teiksim šī sadarbība ir un pakalpojums tiek sniegts pilnā apjomā, bet ar šīm iestādēm ir grūtāk, jo, kā jau minēju, viņiem ir savas iestrādnes.”

Kādas tās ir, Saukums gan nezināja teikt. Tas, visdrīzāk, atkarīgs no tā, kāds kurai izglītības iestādei vai ēdinātājam noslēgts līgums par šo atkritumu apsaimniekošanu.

Kamēr Dobeles novadā jau izveidojusies kāda pieredze bioloģisko atkritumu šķirošanā, salīdzinoši nesen pirmie soļi sperti Aizkraukles novadā. Novada domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Zālītis, kurš ievēlēts no “Latvijas attīstībai” un Vidzemes partijas saraksta, gan stāstīja, ka novads ilgi bija neziņā, pie kura atkritumu apsaimniekošanas reģiona būs, līdz ar to šobrīd bio atkritumus, ja runā par izglītības iestādēm, šķiro vien pašā Aizkrauklē un Aizkraukles pagastā.

“Beigās esam Latgales atkritumu apsaimniekošanas reģionā un, kas attiecas uz bioloģiskiem atkritumiem, tad mums top atkritumu apsaimniekošanas plāns, kur tad tiks iekļauta arī šo bioloģisko atkritumu apsaimniekošanas kārtība. Pašlaik mums novadā ir četri apsaimniekotāji, bioloģiskos atkritumus pašlaik apsaimnieko tikai viens, tā ir Aizkraukles kapitālsabiedrība. Pilsētā un Aizkraukles pagastā mums ir izvietoti 26 konteineri, kur savākt bioloģiskos atkritumus, tie arī tad ir pie ēdināšanas iestādēm, kur tad šī kapitālsabiedrība viņus arī savāc un aizved tālāk uz poligonu “Vidusdaugavas SPAAO”,” norādīja Zālītis.

Skolās, kur nav konteineri bioloģiskajiem atkritumiem, tos liek pie kopējiem sadzīves atkritumiem. “Bet visi zina, ka tas būs jādara un tas arī tiks izdarīts.”

Aizkraukles novada domes priekšsēdētāja vietnieks Zālītis piebilda, ka šī pašas kapitālsabiedrības iniciatīva jeb pilotprojekts sākts jūlijā un līdz šim savāktas 22 tonnas bioloģisko atkritumu.

“Mums notiek pašlaik iepirkumu procedūra jaunajiem atkritumu apsaimniekošanas līgumiem un šīs atkritumu apsaimniekošanas likumā ietvertās prasības par bioloģiskajiem atkritumiem, tad ir arī iekļautas šajā nolikumā. Cik esam runājuši ar pārējiem operatoriem, kas mums pašlaik ir, tad nu, viņi ir gatavi no 1. janvāra novietot konteinerus, kur mēs teiksim un, kur tas būs nepieciešams.”

Tikmēr Izglītības iestāžu ēdinātāju asociācijā norādīja, ka gandrīz visās izglītības iestāžu virtuvēs, vismaz sev zināmajās, bioloģisko atkritumu šķirošana jau notiek. Pārsvarā līgumi ir ar atkritumu apsaimniekotāju organizācijām, izvēloties uzstādīt tiem paredzētos konteinerus, bet ir pašvaldības, kur vēl šāda iespēja nav un tur tiek slēgts līgums ar uzņēmumu vai privātpersonu, līgumā norādot, ka šos atkritumus nedrīkst lietot produktīviem dzīvniekiem, stāstīja asociācijas pārtikas tehnoloģe Ilona Dreimane.

“Ko mēs darām, lai šo pasākumu vispār padarītu efektīvāku un pieņemamāku, mēs tieši domājam vairāk par to, kā samazināt šo bioloģisko atkritumu daudzumu izglītības iestāžu virtuvēs. Dārzeņus mēs pēc iespējas izvēlamies jau tīrītus dārzeņus. Līdz ar to šeit mums jau ievērojams bioloģisko atkritumu daudzums samazinās. Tad arī aicinām skolas uz sadarbību, vecākus uz sadarbību un jau no mazākajām klasītēm,praktiski jau no bērnudārza grupām mēs aicinām bērniem pašiem veidot savu pusdienu porciju,tātad mācīties uzlikt tik daudz, cik viņš var apēst. Nevis, ka viņam ir uzlikta jau gatava porcija, kur varbūt ir kaut kas tāds, kas arī bērnam negaršo un tātad bērns veido pats savu pusdienu porciju un līdz ar to arī šajā gadījumā būtiski samazinās atkritumu daudzums.”

Jelgavā brūnie konteineri būšot pieejami no nākamā gada, bet, kā skaidroja Jelgavas valstspilsētas Izglītības pārvaldes vadītājas vietniece Sarmīte Joma, arī te vairākās mācību iestādēs bioloģisko atkritumu šķirošana esot jau sen ieviesta.

“Mums ir vairākas izglītības iestādes, kas īsteno eko izglītības virzienu un bioloģisko atkritumu šķirošana jau īstenībā ir šīs izglītības filozofijas pamatā. Piemēram, bērnudārzos, visas tās lietas, kas paliek pāri no teritorijas uzkopšanas tiek kompostētas.Tiek veidots komposts, kas pēc tam tiek izmantots dobēs, lai atkal audzētu kaut ko kopā ar bērniem.

Ja runājam par ēdiena atkritumiem, mums ēdināšana ir ārpakalpojums un sadarbībā ar ēdinātāju tiek risināts šis jautājums.”

Joma stāstīja, ka pie mācību iestādēm esot atsevišķs konteiners, kur tiekot izmesti gan pārpalikumi no gatavošanas procesa, gan neapēstais ēdiens.

“Sadalošajos maisiņos tiek salikts viss, kas palicis pāri un tiek organizēta utilizācija. (..) Tas ir ēdinātāja noslēgts līgums ar atkritumu apsaimniekotāju. Ir virkne bērnudārzu, kur ir sadarbība ar mazajiem uzņēmējiem, kas audzē lopiņus un izmanto šo pāri palikušo produkciju savā saimniecībā.”

Arī pirmskolas izglītības iestādē “Zīļuks” dārza atkritumiem izveidota komposta kaste, bet pārtikas atkritumi tiekot atdoti zemnieku saimniecībai. To, ka pārtikas atkritumu daudzums jāsamazina, “Zīļukā” sapratuši jau pirms pieciem gadiem, darbojoties eko skolas projektā. Bērni gan mācījušies gatavot paši, gan skolotāju un skolotāju palīgu uzraudzībā ēdienu uz šķīvja likuši paši.

Pirmskolas izglītības iestādes vadītāja Inga Luca stāstīja, ka pārtikas atkritumu daudzums esot būtiski samazinājies, tomēr nekad jau neesot un nebūšot tā, ka visi šķīvji būs izēsti tukši. Nedēļā uzkrājoties ap 180 litru pārtikas atkritumu.

“Mums ir attiecīgie konteineri, kurus mēs piepildām ar ēdiena atkritumiem un zemnieks divas līdz trīs reizes nedēļā pēc nepieciešamības savāc šos atkritumus un aizved uz savu zemnieku saimniecību un pabaro mājdzīvniekus – cūciņas. Labi cūkas aug, un zemnieks saka, ka viņām mūsu ēdiens ļoti garšojot.”

Šogad “Zīļuks” atkal iesaistījies projektā par pārtikas atkritumu samazināšanu un nospraudis jaunu mērķi – nedēļas laikā saražot ne vairāk kā 100 litrus pārtikas atkritumu, kas ir gandrīz uz pusi mazāk nekā pašreiz.

Lai arī pieredze veidojas, tas tomēr būs jauns atkritumu šķirošanas veids

Vides apsaimniekošanas uzņēmumā “Eco Baltia vide” stāstīja, kādā veidā no nākamā gada 1. janvāra tiks nodrošināta bioloģisko atkritumu šķirošana, nosaka katra pašvaldība savos saistošajos noteikumos par atkritumu apsaimniekošanu.

Skatoties uz tiem reģioniem, kur uzņēmums darbojas, tad, piemēram, Rīgas un Salaspils pašvaldības savos noteikumos ir atrunājušas, ka kafejnīcām, veikaliem, degvielas uzpildes stacijām šķirošana jāveic obligāti. Tas attiecas arī uz pašvaldību
iestādēm.

“Tajās ir ārēji piesaistīts ēdinātājs, tad uz konkrēto uzņēmumu ir jāslēdz līgums par bioatkritumu izvešanu. Ja organizē iekšēji konkrētā, teiksim, kāda pašvaldības ēdnīca, tad uz pašu iestādi ir jāslēdz šis te bioatkritumu līgums,” klāstīja “Eco Baltia vide” direktors Andris Ziemelis.

Kopumā runājot par bioloģisko atkritumu šķirošanu, tā kā pieredze un iespējas pašvaldībās dažādas, tad, skatoties, kā līdz šim ir veicies ar cita veida atkritumu šķirošanu, tad sākot ar 1. janvāri, tas tomēr būs salīdzinoši jauns atkritumu šķirošanas veids.”Ja paskatāmies vēsturē, tad iepakojums, kartons, plastikāts un tamlīdzīgi, mēs mācījāmies šķirot padsimt gadus, varbūt pat 20 gadus,

un joprojām redzam, ka ir iedzīvotāju grupas, kas mācās to darīt. Galvenais tas uzstādījums būtu tāds, ka bioloģiskajos konteineros nevajadzētu mest ārā nekāda tipa, teiksim, plastmasas iepakojumus, piemēram, ja tie būtu kaut kādi cīsiņi iepakojumā, tādus arī nedrīkst, tas nozīmē, ka bioloģiskam atkritumam ir jābūt tīram. Nedrīkstam aizmirst arī dārza bioloģiskos atkritumus, kur teiksim ir zāle, lapas iekšā un smalki zariņi, tur atkal lielākā problēma ir ar tūjām, bet tos nedrīkst likt.”

No bioloģiskajiem atkritumiem var veidot ne tikai kompostus, bet, kā piebilda “Eco Baltia vide” direktors Ziemelis, no tiem var ražot, arī gāzi un siltumu, kā jau tas notiek, piemēram, atkritumu poligonā “Getliņi”