Svitenes pagasta zemnieki, lielākie kāpostu audzētāji Dzintars Mackevičs un Aldis Auza, trešdienas, 29. maija, rītā jutās šokēti. Iepriekšējā dienā stādītais lauks bija neglābjami sapostīts – kasetēs audzētos dēstus kovārņi izrāvuši no zemes.
Svitenes pagasta zemnieki, lielākie kāpostu audzētāji Dzintars Mackevičs un Aldis Auza, trešdienas, 29. maija, rītā jutās šokēti. Iepriekšējā dienā stādītais lauks bija neglābjami sapostīts – kasetēs audzētos dēstus kovārņi izrāvuši no zemes.
Kovārņu uzbrukumu nepārspīlējot var raksturot vienā vārdā – totāls. To apstiprināja arī Svitenes pagasta padomes priekšsēdētāja Genovefa Lapsa: «Trīs hektārus lielajā laukā neaizskartas bija palikušas dažas malējās vagas. Stādi izplēsti no augsnes un atstāti, atjaunojams vairs nav nekas.» Svitenieku dārzus šie putni posta regulāri, un ir jāpārstāda sīpoli, jāpārsēj citi dārzeņi.
G. Lapsa stāsta, ka bijuši mēģinājumi cīnīties ar kovārņiem, taču Svitenē tas ir sarežģīti. Tā kā vecajam parkam blakus atrodas skola un dzīvojamās ēkas, šaušana nav pieļaujama. Izmantojot ugunsdzēsēju mašīnas, ar ūdensstrūklām mēģināts likvidēt ligzdas. Taču parkā ir grūti iebraukt, un ligzdošanas vietas atrodas koku galotnēs. Tādēļ šis paņēmiens nav bijis pietiekami efektīvs. Arī vietējie dabas draugi iebilduši pret šādām darbībām.
«Bauskas Dzīve» sazinājās ar Jelgavas reģionālās vides pārvaldes Bauskas daļas vecāko inspektoru Valēriju Gabrānu un uzklausīja viņa viedokli: «Svitenes pusē ilgu laiku kovārņiem bijuši labvēlīgi vairošanās apstākļi. Runājot līdzībās, šeit noticis demogrāfiskais sprādziens. Taču barības resursi putniem ir ievērojami samazinājušies, jo rekultivēta kādreizējā izgāztuve, likvidētas fermas, un ciematā vairs nav vaļēju atkritumu tvertņu.
Mazuļu augšanas laikā pastiprināti vajadzīga barība, tās trūkums izraisa putnu neprognozējamas darbības. Jāatzīst vien ir – cilvēki pieļāvuši, ka izjaukts ekoloģiskais līdzsvars, un kovārņu populācija Svitenē pārlieku paplašinājusies. Pašiem arī jālabo situācija. Diemžēl šajā gadījumā jālieto nehumānas metodes,» tā V. Gabrāns.
