Sava ceļa gājējs: Bauskas vīndara Gata Kužuma darītavas vīns Latvijas vīna skatē publikas balsojumā atzīts par labāko

Bauskas vīndaris Gatis Kužums sausajos sarkanvīnos «izgriež pogas» kolēģiem Baltijas valstīs

Gata Kužuma 500 šķirņu vīnogu kolekcijai iepazīstināšana vairs nav vajadzīga. Taču vīnogu audzētājs ir arī aizrautīgs un nu jau Baltijas mērogā godalgots vīndaris. «Kužums Winery» darinātie vīni ļāvuši uz Bausku atvest gan zeltu, gan sudrabu sauso sarkanvīnu kategorijā.

Savukārt Latvijas šī gada vīnu, augļu un ogu vīna skatē, kas notika ceturtdien, 23.novembrī, publikas balsojumā par labāko atzīts Bauskas vīna darītavas «Kužums winery» un vīndara Gata Kužuma vīns «GK & Dubļanskij».

Ogas vāc septembrī
Savā īpašajā, mazliet ironiskajā tonī Gatis noteic, ka esam uzprasījušies par vīnu rakstīt vistukšākajā laikā: vīnogas sen jau kā novāktas, vīns saliets nerūsējošā tērauda bunduļos, un nekā apskatāma vairs nav. Sarunātajā novembra viduča dienā līst bez mitas un vīndaris žēlojas, ka tāds nelaiks viņu nomāc. Neskatoties uz to, aizbraucam gan aplūkot vīnogulāju stādījumus, kuri, lapas nometuši, drebinājās taisnās rindās, gan nobildēt pāris pārpalikušās medaļnieku pudeles, gan pieēsties labi daudz lielu, saldu un kraukšķīgu siltumnīcā augošo vīnogu. Jā, tas esot pavēlu, atzīst Gatis, bet pavasarī viss nosala, atauga pa otram lāgam, un tāpēc ogas tā aizkavējušās. Esot bijis jāsteidz gatavot vīnu, tamdēļ leknajiem galda vīnogu ķekariem laika pietrūcis.

Vīna vīnogu lasīšanas sezona Kužuma dārzā parasti sākas līdz ar septembra iestāšanos. Ierasti pirmo lasa medaļoto ‘Kuzminskij siņij’ šķirni, taču šogad viss citādi – pa priekšu pasteidzās ‘Zemčug belij’. Vīnogas vāc kādu nedēļu: vispirms gatavās, tad arī tās, ar kuru novākšanu nedrīkst kavēties, jo, piemēram, putni apskādējuši, vai sākušas plaisāt. Vīnam noteikti ogas ir labākas pilnbriedā. Ja tomēr sanāk novākt nedaudz par agru, ražošanas process ir sarežģītāks.

Šosezon salasītas piecas tonnas, no kurām sanāks aptuveni 4000 litru vīna.

Top desmit vīna šķirnes
Vienkāršots Gata vīna darināšanas procesa pārstāsts palīdzēs saprast, cik tas piņķerīgāks par mājas metodi, kad ogas stikla bundulī iekšā, cukurs virsū un lai «pukšķina» kādā tumšā stūrī.

Sarkanvīnam novāktās ogas sākumā liek atkātotājā – mašīnā, kas ne tikai ogas atbrīvo no kātiņiem, bet arī saspiež tās un izspiež sulu, kauliņus saglabājot veselus. Saspiestās vīnogas saber toverī, kur pievieno raugu. Pirms tam obligāti nomēra cukura un skābes līmeni vīnogās. Tad raudzē, katru dienu maisot. Ja to nedarīs, zem vīnogu kārtas (sauktas par «cepuri») iesmaks. Kad «cepure» nokrīt, iegūto šķidrumu Gata vīna darītavā liek pneimatiskajā spiedē. Izspiesto iepumpē čanā (speciālā nerūsējošā tērauda tvertnē – aut. piez.) un pārliecinās, cik vēl jāpievieno cukurs. Tikai atbilstošs cukura procents ļaus iegūt vīnam nepieciešamo stiprumu. Gatis tam ļoti rūpīgi seko, kā pats saka, nekad nepievienojot cukuru vienkārši tāpat uz aci, bet viss notiek «uz gramiem». Ja vīnam ir par daudz skābes, to «noapaļo», vai nu ļaujot vīnā jau esošajām īpašajām baktērijām darboties, vai arī pievienojot tās kontrolēti. Tās gan nedrīkst noturēt par ilgu, tad var sanākt vīns ar skābu kāpostu garšu. Atkarībā no temperatūras vīns var norūgt pat dažās dienās, nedēļā. Pēc tam vīns jāņem nost no rauga, jāfiltrē vienu reizi, otru reizi. Baltvīnam nepieciešama arī sterilā filtrācija. Mucās izmanto peldošos vākus, kuri «guļ» uz vīna, neļaujot skābeklim to sabojāt. Gatis stāsta, ka tieši skābeklis, kas mājas apstākļos tiek pie vīna, nedaudz patukšojot balonu, to padara nedzeramu.

Šogad «Kužums Winery» top apmēram desmit vīna šķirnes. Gaišais vīns no ‘Supagas’, Gata pirmās radītās šķirnes ‘GK’, ‘Žemčug belij’. Sarkanvīnā pārtaps abas godalgas nopelnījušās šķirnes ‘Kuzminskij siņij’, ‘Colmar Precoce Noir’, Gata licencētā (Baltijas valstīs drīkst audzēt tikai no Gata pirktos stādus – aut. piez.) amerikāņu ‘Marquette’, bet tautai būšot ‘Valiant’ vīns – viegli salds ar meža zemeņu garšu. To nemaz nedrīkstot par vīnu dēvēt, jāaprobežojas vien ar «raudzēts dzēriens», jo šķirne nav no īstās ‘Vitis vinifera’ vīnogu sugas. Gatis gan piebilst, ka atšķirībā no Francijas pie mums «pareizās» vīnogas ar ražību īpaši nepriecē. Nākas kaut kā lāpīties, tāpēc arī atvedis ‘Marquette’ uz Latviju, kura ir salcietīga un slimīb-izturīga. Kā daudzas vīna šķirnes, arī šī nav diez ko garšīga, ogas nelielas, taču izteikti aromātiskas.

G. Kužuma dārzā gan aug arī vīnmīļiem labi zināmās ‘Pinot’, ‘Sauvignon’, ‘Merlot’, taču no krūma izdodas ievākt labi ja dažus ķekarus. No astoņām rindām sanāk tik vien kā daži litri vīna, kamēr, piemēram, ‘Žemžug belij’ tikpat lielā platībā dod tonnu ogu.

Izmēģinātas 500 šķirnes
Vīnu Gatis dara kopš 1996. – 1997. gada. Sācis, nezinot pilnīgi neko. Bet, kā pats piebilst, nebija jau, no kā mācīties. Latvijā no vīnogām vīnu nemaz netaisīja, tāpēc pašam vien bija jākļūdās un jāmācās. Garajā izmēģinājumu procesā viņš gatavojis vīnu arī tikai no viena ķekara. Kā gan citādāk lai atrod labākās šķirnes vīnam – jāizmēģina ir ļoti daudz. Gata gadījumā atkal jau figurē cipars 500, pāris simtus procesā izbrāķējot.

Labs piemērs apjomīgo meklējumu veiksmīgam atradumam ir šķirne ‘Kuzminskij siņij’. Tā augusi jau Gata tēva dārzā pagājušā gadsimta 80. gados. Toreiz tai pat nebija nosaukuma, tik vien kā nesimpātisks ‘CGL-43’. Šo šķirni Gatis nevienam nepārdotu, jo, viņa vārdiem izsakoties, «negrib palikt vienīgais, kas Latvijā audzē vīnogas». «Tā slimo ar visu, ar ko vien var. Ja tādu iedosi entuziastiskam cilvēkam, kurš grib audzēt vīnogas, viss var noiet pavisam greizi,» turpina Gatis. Sapratis šķirnes potenciālu pēc tam, kad Latvijā ar to ieguva otro vietu un kāds vīnu tirgotājs bijis ar mieru pirkt to pat vairumā. No zilajām ‘Kuzminskij siņij’ vīnogām top sarkanvīns. «Kužums Winery» lielākoties dara sausos vīnus, taču ir arī pircēji, kas vēlas ko saldāku. Tāpēc no jau pieminētā ‘Kuzminskij siņij’ izveidots arī pussausais vīns «Rēzija». Gatis skaidro, ka parasti vīnus sauc vīnogu šķirnes vārdā, bet vīndarim ļauts izfantazēt arī kaut ko savu.