Teiciens «Mūžu dzīvo, mūžu mācies» pēdējos gados ieguvis ļoti reālu jēgu. Vairākās profesijās teju, teju būs pienācis termiņš, kad bez speciālās augstākās izglītības konkrētajā specialitātē strādāt nedrīkstēs vai arī atalgojums būs ļoti niecīgs.
Teiciens «Mūžu dzīvo, mūžu mācies» pēdējos gados ieguvis ļoti reālu jēgu. Vairākās profesijās teju, teju būs pienācis termiņš, kad bez speciālās augstākās izglītības konkrētajā specialitātē strādāt nedrīkstēs vai arī atalgojums būs ļoti niecīgs.
Aprīļa beigās Mežotnes pilī sociālā pedagoga diplomus saņēma vismaz vienreiz jau augstskolu beigušas skolotājas. Bijis priekšnoteikums, ka šajā specialitātē Latvijas Universitātes Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātes pieaugušo izglītības centrā grupas tiek komplektētas tikai no speciālistiem ar pedagoģisko izglītību. Tā stāsta Valda Liekne, pieaugušo izglītības galvenā speciāliste Bauskas rajona Padomē.
Izlaidumā nācās dzirdēt, ka sākumā Bauskas grupā bijis vairāk nekā 20 studenšu. Diplomu saņēma astoņas. Viņas neslēpa prieku par savu veikumu un izturību divos (līdztekus tiešajam darbam) studijām veltītos gados. Tas prasīja arī atteikšanos, jo 70% studiju maksas pašām vien bija jāsedz.
Kad LU sāka šajā jomā izglītot skolotājus, sociālā pedagoga specialitāte bija iekļauta profesiju klasifikācijā. Tad nebija šaubu, ka pašreizējā sociāli ekonomiskajā situācijā Latvijā, īpaši laukos, sociālais pedagogs mācību iestādē ir vajadzīgs. Tā stāsta Māra Pušpure, LU Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātes pieaugušo izglītības centra vadītāja.
Tomēr kāds izglītības un zinātnes ministrs izlēmis, ka ar šīm funkcijām tikpat labi tiks galā klases audzinātājs. Kamēr «lielās līdakas» jeb politiķi «nārstoja» vārdus, skolotāji jau bija iestājušies augstskolā, lai iegūtu profesiju, kuras tagad skolu štatu sarakstos vairs nav. «Principā tiek ieteikts, ka pašvaldībām jānodrošina piemaksa šiem speciālistiem. Taču tām ir savi sociālie darbinieki,» neslēpjot rūgtumu par politisko bezatbildību, sacīja Astrīda Štāla, rajona Izglītības pārvaldes vadītāja.
Nav arī izspriests, kā pakļautībā šie speciālisti varētu būt. Labklājības ministrijas, kas nodarbojas ar sociālajiem jautājumiem? Bet tie taču ir pedagogi! Jā gan, bet sociālie vai mūsējie? Tā Izglītības un zinātnes ministrija «ripina bumbiņu» atpakaļ. «Šī izlaiduma absolventes patiesībā varētu doties uz Satversmes tiesu, jo valsts viņām ir devusi iespē- ju iegūt specialitāti, kurā nedod iespēju strādāt,» tā Astrīda Štāla.
Bet es turpinu domāt par pieredzējušām bērnudārzu audzinātājām, skolu mūzikas pedagogiem, kuru vidējā speciālā izglītība pašlaik jāpapildina līdz augstākajai. Speciāla izglītība būs nepieciešama arī pašvaldību sociālo dienestu darbiniekiem. Cilvēki ņem kredītus, stājas augstskolās kaut vai tāpēc, ka baidās zaudēt darbu. Bet neviens negarantē, ka šodienas prasības rīt netiks mainītas.