Latvijai, iestājoties ES, ir paredzēta kompensācija lauksaimniecībā izmantojamās zemes apsaimniekošanai mazāk labvēlīgajos apvidos.
Latvijai, iestājoties ES, ir paredzēta kompensācija lauksaimniecībā izmantojamās zemes apsaimniekošanai mazāk labvēlīgajos apvidos.
Patlaban Latvijā zemniekiem nav iespējams saņemt finansiālu atbalstu par, piemēram, kviešu audzēšanu lauksaimniecībai nelabvēlīgos apvidos. Plānots, ka šo kompensāciju zemnieki varēs saņemt jau nākamgad, protams, ja Latvija iestāsies ES, – 2004. gada 1. maijā.
Lai kompensētu zaudējumus
Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotā lauku attīstības plānā, kas vēl ir jāakceptē Briselē, ir paredzēts pasākums «Lauksaimniecības mazāk labvēlīgie apvidi». Pēc ZM aplēsēm, mazāk labvēlīgi apvidi ir 86 procenti no visas lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ). Būtībā par lauksaimniecībai nelabvēlīgu apvidu ir nodēvēta gandrīz visa Latvija, izņemot Rīgas rajonu, Jelgavu un Dobeli.
Kompensācija lauksaimniecībā izmantojamās zemes apsaimniekošanai mazāk labvēlīgajos apvidos no tiešā maksājuma atšķiras ar to, ka šajā gadījumā netiek prasīts audzēt kādu noteiktu lauksaimniecības kultūru. Mazāk labvēlīgo apvidu maksājumi paredzēti, lai kompensētu zaudējumus par saimniekošanu nelabvēlīgākos apstākļos un izlīdzinātu lauksaimnieku ienākumus.
Atbalsta saņemšanu vienkāršos
ZM Lauku attīstības departamenta Lauku ekonomiskās un vides attīstības nodaļas vadītāja vietnieks Jānis Kleins skaidro, ka kompensācija par saimniekošanu mazāk labvēlīgos apvidos tiks izmaksāta tāpat kā hektārmaksājumi, respektīvi, zemniekam pašam nav nekas jāiegulda, lai saņemtu šo atbalstu. Turklāt ZM plāno padarīt šī atbalsta saņemšanu maksimāli vienkāršu.
Paredzams, ka zemniekam būs jāapņemas veikt lauksaimniecisko darbību lauksaimniecībai nelabvēlīgajā reģionā vismaz piecus gadus, sākot no kompensācijas pabalsta pirmās izmaksas. Atbalsta maksājumi netiks diferencēti pēc saimniecības specializācijas un lieluma, audzētā augkopības kultūru veida. Atbalsts netiks piešķirts par turpmāk lauksaimniecībā neizmantoto zemi.
Eksperti iesaka samazināt finansējumu
Lauku attīstības plāna priekšnovērtējumu veica Eiropas Komisijas noteikta neatkarīgo ekspertu firma «Kvistgaard Consult» no Dānijas. Kopumā izstrādātais plāns tika novērtēts pozitīvi, tomēr tas vēl jāprecizē, atzīst Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību daļa. Eksperti vērsa uzmanību uz to, ka ZM plānā paredzētajam pasākumam «Lauksaimniecībai mazāk labvēlīgie apvidi» ir paredzējuši pārāk lielu platību, proti, 86 procentus no lauksaimniecībā izmantojamās zemes. Tālab pasākumam plānoto finansējumu esot nepieciešams samazināt.
Savukārt ZM uzskata, ka salīdzinoši lielā lauksaimniecībā izmantojamās zemes teritorijas noteikšana kā lauksaimniecībai mazāk labvēlīga saistīta ar īso veģetācijas periodu Latvijā, kas neveicina vienlīdzīgu konkurenci ar pārējām Eiropas valstīm lauksaimniecības produkcijas ražošanā. Somijā, piemēram, kā lauksaimniecībai nelabvēlīgi noteikti pat 90 procenti no visas lauksaimniecībā izmantojamās zemes.
Eksperti slēdzienā arī atzīmēja, ka minimālā platība – 0,3 hektāri –, no kuras sākot var piemērot pasākumus «Lauksaimniecības mazāk labvēlīgie apvidi», ir pārāk maza atbalsta saņemšanai.
Tas, vai Latvija piekāpsies ES ekspertu iebildumiem un samazinās kopējo platību apjomu, kas ir novērtētas kā lauksaimniecībai mazāk labvēlīgas, pagaidām nav zināms.
«Īstās, oficiālās sarunas ar ES par šo jautājumu vēl ir tikai priekšā, un pagaidām ir grūti prognozēt, kā tās beigsies. Zemkopības ministrija, protams, aizstāvēs Latvijas zemnieku intereses un centīsies panākt, lai mazāk labvēlīgo apvidu teritorijā tiktu iekļautas pēc iespējas lielākas platības,» teic Jānis Kleins.
Par hektāru – ap 50 latu
Lauku attīstības plānā ir fiksēti pagasti, kuri pēc Zemkopības ministrijas speciālistu aprēķiniem atrodas lauksaimniecībai mazāk labvēlīgos apvidos. Savukārt tie vēl ir iedalīti trīs kategorijās. Par katru kategoriju ir atšķirīgs maksājums – no 48 līdz 59 latiem par hektāru. Turklāt papildu maksājums pienākas, ja saimniecība atrodas īpaši aizsargājamā dabas teritorijā, un šis maksājums varētu būt no 20 līdz 23 latiem par hektāru.
J. Kleins uzsvēra, ka šie skaitļi ir tikai aptuveni. Konkrētā summa, ko zemnieks varēs saņemt par hektāru, saimniekojot lauksaimniecībai nelabvēlīgā apvidū, būs zināma tikai pēc tam, kad būs apstiprināts Lauku attīstības plāns.
Lauku attīstības plānam ir atvēlēta konkrēta naudas summa, kuru veidos 80 procentu ES naudas, 20 procentu – Latvijas naudas. Kā to sadalīt starp lauku attīstības plāna programmām, ir it kā Latvijas ziņā. Tomēr, kā uzsvēra J. Kleins, eksperti ir iebilduši, ka programmai «Lauksaimniecības mazāk labvēlīgie apvidi» Latvija gatavojas tērēt aptuveni 70 procentu no visas šim plānam atvēlētās naudas.
***
Teritorija; Ls par LIZ/ha; Ls/ha, ja LIZ atrodas īpaši aizsargājamā dabas teritorijā
1. kategorijas teritorija 48 +23
2. kategorijas teritorija 52 +22
3. kategorijas teritorija 59 +20
Avots – Zemkopības ministrija.
