Līdz 26. augustam Bauskas rajonā savu dzīvesvietu bija deklarējuši 1126 iedzīvotāji.
Līdz 26. augustam Bauskas rajonā savu dzīvesvietu bija deklarējuši 1126 iedzīvotāji.
Bez mājām un adreses
Visaktīvākie bijuši iecavnieki – pagastā deklarācijas iesnieguši 280 cilvēku. Tādi ir Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes dati. Saskaņā ar deklarācijām, šajā pagastā tagad ir par 63 iedzīvotājiem vairāk. Bausku par savu dzīvesvietu deklarējuši 133 cilvēki, kuri agrāk dzīvojuši citur, bet 152 baušķenieki atzinuši, ka dzīvo ārpus pilsētas.
Dzīvesvietas deklarēšana turpinās, bet procesā parādījušies dažādi «zemūdens akmeņi». Par to preses konferencē reģionālo laikrakstu žurnālistus 27. augustā informēja iekšlietu ministrs Māris Gulbis un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) priekšnieks Mārtiņš Bičevskis.
Dzīvesvietas deklarēšanas galvenais mērķis ir panākt, lai iedzīvotāji paziņotu savu reālo adresi un būtu sasniedzami valstij. Līdzšinējā pierakstīšanās un izrakstīšanās sistēma bija sarežģīta un nepilnīga. Tāpēc 2003. gada 1. jūlijā 135 tūkstoši cilvēku Latvijā dzīvoja bez oficiālas adreses vai vispār nekur nebija reģistrēti.
Nekādi papildu izdevumi
PMLP priekšnieks Mārtiņš Bičevskis uzsvēra, ka dzīvesvietas deklarēšanai nedrīkst būt nekādu civiltiesisku seku. Tas nozīmē, ka pašvaldības nav tiesīgas atteikties pieņemt dzīvesvietas deklarāciju no cilvēka, kuram, piemēram, ir parādi par komunāliem pakalpojumiem. Šo problēmu risināšanai jāizvēlas citi līdzekļi.
Saņemta informācija, ka dažas pašvaldības prasījušas maksu par dzīvesvietas deklarēšanu. Tiek pamatots, ka tās esot viņu tiesības – noteikt savas nodevas. Turklāt dzīvesvietas deklarāciju pieņemšanai jāalgojot cilvēks un tas esot darbs, kas iepriekš pašvaldībām nav bijis paredzēts.
Mārtiņš Bičevskis un Māris Gulbis strikti atgādināja, ka par deklarācijas pieņemšanu nav jāmaksā. Likumā noteikts, ka šis process no iedzīvotāja neprasa nekādus papildu izdevumus. Ja kādā pašvaldībā par to tiek prasīta nauda, jāziņo Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes tuvākai nodaļai vai Iekšlietu ministrijai.
Pašvaldībām vajadzētu būt ieinteresētām pieņemt deklarācijas, jo iedzīvotāju ienākuma nodokļa daļu tās saņems atbilstoši reālajam cilvēku skaitam. Jo ātrāk tas tiks precizēts, jo labāk. Iespējams, ka dažās pašvaldībās, īpaši Rīgas tuvumā, parādīsies, ka daudzi iedzīvotāji par savu dzīvesvietu deklarējuši galvaspilsētu. Šiem cilvēkiem nav jāizrakstās no iepriekšējās dzīvesvietas. Ziņas par personām, kuras ir pārgājušas dzīvot citur, pašvaldības varēs saņemt no Iedzīvotāju reģistra vai PMLP vietējās nodaļas.
Beztiesiskie īrnieki
Preses konferencē tika uzdots jautājums, kā būs ar tiem daudzajiem studentiem un strādājošajiem, kuri īrē istabas un dzīvokļus privātīpašnieku namos Rīgā. Visbiežāk netiek slēgti īres līgumi un dzirdēts pat, ka namīpašnieks draud izlikt īrnieku, ja tas deklarēs, ka dzīvo viņa mājā. Tas ir tāpēc, ka īres maksa tiek iekasēta «no rokas rokā».
No šiem visai prāvajiem ienākumiem netiek maksāti nodokļi. Bieži nav arī veikti norēķini par elektrību, apkuri, tāpēc vairākās privātīpašnieku mājās īrniekiem jāmitinās briesmīgos apstākļos, un viņi ir pilnīgi beztiesīgi, atzina iekšlietu ministrs Māris Gulbis. Viņš teica, ka tā ir Finanšu ministrijas, Iekšlietu ministrijas un Valsts ieņēmumu dienesta kopīga darbības joma. Arī šīs lietas ir jāsakārto, un privātnamu īrniekiem jānodrošina sociālās garantijas.
Jāsniedz patiesas ziņas
Ir dzirdēts, ka deklarācijas iesniedzējam tiek pieprasīts uzrādīt dažādus dokumentus – īres, pirkšanas, nomas līgumu, laulības līgumu, Zemesgrāmatas aktu, mantošanas tiesību apliecinājumu, radniecību pierādošus dokumentus. Likumā šāda prasība nav paredzēta.
Cilvēks deklarācijā norāda, kur viņš dzīvo, un parakstās par sniegto ziņu patiesumu. Tieši šis vienkāršais fakts, kas mudina uzticēties, ir mulsinājis dažu pašvaldību darbiniekus. Taču, ja atklājas, ka norādīta nepatiesa dzīvesvieta, pašvaldības darbiniekiem ir tiesības uzdot jautājumus un tad prasīt uzrādīt arī dokumentus. Jūlijā jau ir anulētas 447 deklarācijas, no tām trīs – tieši par nepatiesu ziņu sniegšanu, stāstīja Olita Magone, PMLP Iedzīvotāju reģistra departamenta klientu apkalpošanas nodaļas vadītāja.
Kad tiks ieviests elektroniskais paraksts, dzīvesvietu varēs deklarēt arī ar interneta palīdzību. Tiek izstrādāti grozījumi likumā, lai deklarācijas varētu sūtīt arī pa pastu, precizēja Mārtiņš Bičevskis.
