Kādā recenzijā Latvijas presē dāņu rakstnieces romāns tika dēvēts par «krāšņu un neaizmirstamu».
Kādā recenzijā Latvijas presē dāņu rakstnieces romāns tika dēvēts par «krāšņu un neaizmirstamu». Uz grāmatu pēdējiem vākiem publicētus daiļdarbu raksturojumus labāk nelasīt vispār, jo tie reti kad atbilst patiesībai. Rūpīgi izraudzīti glaimojoši fragmenti ir iedarbīgi mārketinga paņēmieni, nekas vairāk.
Šoreiz vilšanās bija pamatīga, jo, izlasot īso romānu līdz galam, tā arī nevarēja saprast, kur slēpjas darba literārā vērtība. Autores pamatdoma gan bija nojaušama – realitātes un sapņu neatbilstība, kas ir indivīda un pasaules pretrunu pamatā. Taču veids, kādā rakstniece runā par mūžīgo un visnotaļ aktuālo problēmu, šķita samākslots un nepārliecinošs. Stāsts par katoļu mūka refleksijām un četru sieviešu dzīvi kādā Austrumzemes harēmā varbūt spētu ieinteresēt skolniecītes, bet ne jau nopietnus lasītājus. Dīvaini, ka romāna tulkošanai ir saņemts Eiropas Savienības programmas «Culture 200» finansējums.
