Tiešām biju priecīga, saņemot Bauskas Domes uzaicinājumu piedalīties domu apmaiņā par pilsētas 2004. gada budžeta projekta izstrādi.
Tiešām biju priecīga, saņemot Bauskas Domes uzaicinājumu piedalīties domu apmaiņā par pilsētas 2004. gada budžeta projekta izstrādi. Kaut ko tādu mūspusē pieredzēju pirmoreiz (ceru, ka ne pēdējo). Atbalstāmi iedīgļi demokrātijas, atklātuma un pilsoniskās sabiedrības veidošanā, mūsu pilsētas Dome ir uz pareizā ceļa. Jācer, ka tas viss tālāk nenoplaks un iedzīvotāju, uzņēmēju līdzdalība pilsētas dzīvē un attīstībā tiks veicināta un arī novērtēta.
Tiešām gribētos, lai izteiktie ierosinājumi tiktu ņemti vērā. Šādas domu apmaiņas varētu rīkot arī kā pieaicināto pilsētnieku «prāta Vētras». Dome uzstāda tēmu, virzienu, kas būtu diskutējams, iedzīvotāji sauc savas idejas – desmitiem, kaut simtiem, lai tik spēj pierakstīt. Un arī tās, ko dēvē par «gaisa Pilīm», jo tikai tā var panākt attīstību. Pēc tam jau ir Domes speciālistu darbs – izsvērt, kas no ideju klāsta realizējams un kā. Zinu pilsētas tepat Latvijā, kur šādi tiek izmantots vietējo pilsētnieku intelektuālais potenciāls. Vai mēs esam sliktāki par citiem?
Vairākkārt pilsētas uzņēmēji izteikuši ierosinājumus pilsētas Domei, ka Bauskā nepieciešams savs ainavu arhitekts vai pilsētas mākslinieks un arhitekts. Pilsētai tāda izteikta koptēla trūkst. Bet Dome pieņēma darbā kārtībnieku, nevis kādu no minētajiem speciālistiem. Varu tikai piekrist arī vairāku uzņēmēju paustajam, ka viens kārtības sargs pilsētnieku drošību nevar realizēt un garantēt. Bet viens mākslinieks vai arhitekts gan daudz var paveikt Bauskas tēla labā.
Jau līdz ar kārtībnieka amata ieviešanu viņa darbību Dome ir lēmusi neveiksmei. Iedzīvotāji vienmēr būs neapmierināti, jo uz pilsētas platību un lielo iedzīvotāju skaitu viens, lai cik godprātīgi strādātu, visu padarīt nespēs. Un tad tik kritizēs to cilvēku, kas patiesībā ne pie kā nav vainīgs… Dzirdēts speciālistu viedoklis, lai tiešām garantētu kārtību un drošību, vajadzīgs viens policists vai kārtībnieks uz tūkstoš iedzīvotājiem. Bet Bauskā uz gandrīz 11 tūkstošiem ir viens vienīgs.
Citu pilsētu attīstībai atvēl līdzekļus, kas ir Attīstības fondā, Privatizācijas fondā. Bauskā Attīstības fonda nav, bet Privatizācijas fonda līdzekļi pārsvarā «aiziet» ēku utt. ierakstīšanai Zemesgrāmatā (cik saprotu, šajā fondā naudas nav daudz). Minēšu tikai vienu piemēru – iz Tukuma pilsētas dzīves. Tur Dome pieņēmusi noteikumus «par privatizācijas fonda līdzekļu izmantošanu ēku ielas fasādes remontam vai kanalizācijas un ūdensvada ierīkošanai juridisko un fizisko personu īpašumā esošās Ēkās».
Noteikumos norādīts, ka līdzekļi no privatizācijas fonda var tikt piešķirti fiziskās vai juridiskās personas īpašumā esošo ēku un ielas fasādes (pilsētas vēsturiskajā centrā, tā aizsargzonā un gar maģistrālajām ielām) remontam, bruģa ieklāšanai ietvē pilsētas vēsturiskajā centrā, tā aizsargzonā, kā arī kanalizācijas un ūdensvada ierīkošanai posmā no pieslēguma pilsētas tīkliem līdz ievadam ēkā. Līdzekļi var tikt piešķirti, ja nekustamais īpašums ir reģistrēts Zemesgrāmatā un īpašniekam nav nodokļu vai citu maksājumu parādu pret pašvaldību.
Par summām runājot, viens piemērs – fiziskām personām par īpašumiem pilsētas vēsturiskajā centrā un tā aizsargzonā – 25 procenti no tāmes vērtības, bet ne vairāk kā Ls 2000 vienam īpašumam (šīs ziņas no Tukuma Domes preses sekretāres Lienes Zērvēnas). Vai tas nav labs atspaids – materiāls, bet vairāk jau morāls un attīstību veicinošs?
