Šveices simboli – kalni un govis, kas ganās nogāzēs un pļavās. Tā stāsta īslīciete Gunita Junkurēna, kura Šveicē šovasar pavadīja sešas nedēļas.
Šveices simboli – kalni un govis, kas ganās nogāzēs un pļavās. Tā stāsta īslīciete Gunita Junkurēna, kura Šveicē šovasar pavadīja sešas nedēļas.
To nodrošināja starptautiskais jauno fermeru klubs, ko Latvijā pārstāv jauno zemnieku klubs. Pagājušajā gadā Gunita Junkurēna savās mājās uzņēma šveicieti Rutu Bigleri.
Ar vinču kalnā
– Dzīvoju, strādāju un atpūtos trijās ģimenēs ārpus pilsētas. Lielākoties tur kopā vai pavisam netālu mīt ģimenes vairākas paaudzes. Kalnainā apvidū dzīvojošo iztikas galvenais avots ir piena lopkopība, taču ģimenes tēvs visās trijās ģimenēs ziemā strādā algotu darbu ārpus mājas. Vienā no tām bizness bija atkritumu savākšana plašā teritorijā, bet ģimenes mātei pieder frizieru salons.
Apkārtne ir ļoti sakopta gan laukos, gan pilsētās, arī nomalēs. Zemē nokritušu papīru tur neieraudzīsit. Arī skolās, kuras apmeklēju, viss bija ļoti tīrs, svaigs, it kā tikko pēc remonta, kaut ēkas nav jaunas.
Mana izpratne par jēdzienu «lauki» pēc Šveices apmeklējuma mainījās. Tā ir blīvi apdzīvota valsts, turklāt kalnaina. Redzēju, kā ar vinču velk kalnā traktoriņu, kurš stāvajā nogāzē krata kartupeļus. Sienu tur pļauj vairākkārt, kad zāle nav garāka par 30 centimetriem un tajā ir vairāk barības vielu. Viss notiek mehanizēti, bet pēc tam vēl pļavu pārstaigā ar grābekli, lai savāktu pēdējo siena skupsnu.
Viss pašu audzēts
– Zemnieku saimniecības Šveicē ir mazas, to vidējais lielums 13 hektāru, vidējais ienākums dienā 136 franki jeb 60 latu. Par piena litru viņi saņem Šveices cenās ļoti maz – 1,20 franku (ap 50 santīmu), litrs benzīna maksā vairāk – 1,43 frankus. Viss pārējais, arī pārtika, ir vismaz trīs reizes dārgāks nekā Latvijā. Valdības politika virzīta uz mazo saimniecību likvidāciju.
Visur, kur biju, maizi mājās reizi nedēļā vai divreiz mēnesī cepa paši. Saimniecībās ir mīklas mīcāmie agregāti, elektriskās cepeškrāsnis un arī lielas maizes krāsnis. Izcepto ēd paši un arī pārdod klientiem, kuri brauc tieši pēc šiem klaipiem.
Pārsteigta secināju, ka Šveicē daudzi dzīvo tāpat kā pie mums laukos, kur viss ir savs – piens, olas, cūkas, mazi dārziņi, kur izaudzē zaļumus, saknes pašu vajadzībām.
Man Šveicē vislabāk garšoja sieri, piemēram, Ementāles siers, ko gatavoja līdzās esošā sierotavā. Nododot pienu pārstrādei, daļa tiek atprečota sierā, tāpēc ģimenes galdā vienmēr bija vismaz trīs četru šķirņu siers. Ciematos bieži notiek gadatirgi, uz kuriem ved daudz mājās gatavotu kārumu – dažādus cepumus, ievārījumus, ko skaisti noformē.
Lieto četras valodas
– Ap 60 procentu Šveices iedzīvotāju lielākā vai mazākā mērā ir nodarbināti tūrismā. Pilsētās uz vienu šveicieti esot divi ārzemnieki, saka vietējie, bet ceļotājam šī ir ļoti dārga zeme. Priecājos, ka no mājām biju paņēmusi līdzi šampūnu un nepieciešamās higiēnas preces. Arī šveicieši saviem izdevumiem seko, piemēram, rēķina, ka aizbraukt vienu dienu slēpot kalnos ģimenei ar diviem bērniem ir ļoti dārgi. Novēroju, ka daudzi rītos skrien, peldas, kāpj kalnos, tur krietni retāk nekā Latvijā smēķē, dzer. Jo tālāk no pilsētas, jo mazāk alkohola.
Šveicē valsts valodas ir: vācu, franču un itāļu, nepilns procents iedzīvotāju sazinās retoromāņu valodā. Kalnu apvidos galvenokārt lieto «swissdeutsch» – vācu valodas šveiciešu dialektu. Bāzelē, piemēram, varēju tikai nojaust, kas tiek runāts. Lielajās pilsētās un jauniešu vidē var iztikt ar angļu valodas prasmi. Viņi arī zināja, kur atrodas Latvija, gados vecākiem cilvēkiem nācās skaidrot, ka neesam Krievijas daļa, ka mums ir sava valoda, himna, nauda, karogs.
Šveicieši nesaprata, kas mani vilina uzkāpt tuvējā kalnā. Tāda fantastiska skaistuma tuvumā uzturoties ikdienā, laikam grūti saprast, kā, to redzot, jūtas līdzenumā dzīvojošais.
Gunitas Junkurēnas iespaidus
pierakstījusi
INGA MUIŽNIECE
***
Uzziņai
Šveice:
– Galvaspilsēta – Berne;
– iedzīvotāju skaits – 7 milj. 258,5 tūkstoši;
– platība – 41284 km²;
– naudas vienība – Šveices franks (CHF)=100 santīmu;
– ticīgie – katoļi 46%, protestanti 40%, musulmaņi 2%;
– parlamentāra federatīva valsts;
– Šengenas līguma valsts.
