Jaunais «Pašvaldību likums», kas izstrādāts pēc Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas pasūtījuma, nodots Ministru kabineta izveidotai darba grupai.
Jaunais «Pašvaldību likums», kas izstrādāts pēc Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas pasūtījuma, nodots Ministru kabineta izveidotai darba grupai.
Oktobra sākumā likums apspriests Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) valdē un nosūtīts arī pašvaldību vadītājiem visā Latvijā. Ir daudz pretrunīgu domu par jaunā «Pašvaldību likuma» nepieciešamību vispār un par tajā iekļautiem likuma punktiem un pašvaldībai noteiktām veicamām funkcijām.
«Bauskas Dzīve» aptaujāja vairāku rajona pašvaldību vadītājus, lai noskaidrotu viņu viedokli šajā jautājumā.
Vara un nauda tiek centralizētas
«Nedomāju, ka būtu jāveido jauns likums. 1994. gadā pieņemtais likums «Par pašvaldībām» nebūt nav novecojis. To pilnībā iespējams aktualizēt, piemērojot šodienas situācijai. Jaunajā likumā pagasts kā administratīva vienība vispār neeksistē. Mans viedoklis – tas ir dokuments, kas vērsts varas un finanšu centralizācijas virzienā. Demokrātijas attīstības tendences ir ļoti vāji izteiktas,» sacīja Gailīšu pagasta padomes priekšsēdētājs Valdis Veips. Viņš uzskata, ka nopietna likuma maiņa vietvarām būtu vajadzīga, ja būtu mainījusies valsts iekārta.
«Nav iespējams naudas izteiksmē aprēķināt katras veicamās funkcijas izmaksu konkrētā pašvaldībā. Jaunajā likumā zūd pašvaldību jēga vispār. Kāpēc vajadzīgas vietējās varas, ja viss tāpat ir centralizēts?» tā Rundāles pagasta padomes priekšsēdētājs Aivars Okmanis.
Jāuzlabo gadu gaitā pārbaudītais
«Domāju, ka valdība tagad veic administratīvi teritoriālo reformu, lai veicinātu pašreizējā likumā noteikto funkciju izpildi. Gadu gaitā likums ir pilnveidots un praksē pārbaudīts. Veicamās funkcijas zināmas. Jauna likuma rakstīšana neatrisinās problēmu, kāpēc pašvaldības nevar tām deleģētās funkcijas izpildīt. Domāju, ka darboties var arī vecais likums, tikai tas jāpilnveido,» sprieda Skaistkalnes pašvaldības vadītājs Jānis Kalniņš.
«Svarīgs ir lasīšanas process, kad pašvaldību vadītāji pirmajā lasījumā iepazīstas ar jauno likumu. Esam nolēmuši, ka ikviens rajona pašvaldības vadītājs izteiks savus ierosinājumus un tie apkopotā veidā tiks nosūtīti LPS,» sacīja Viesturu pagasta padomes priekšsēdētāja Aija Udalova.
Pretrunīgi viedokļi
«Vai nebūs tā, ka jaunais likums vietējām pašvaldībām uzticēs vairs tikai izpildfunkcijas? Domāju, ka pašvaldību likuma šo variantu apstrīdēs,» savu vērtējumu pauda Svitenes pagasta padomes priekšsēdētāja Genovefa Lapsa.
«Var, protams, kritizēt. Bet es uzskatu, ka jaunajā likumā ir arī pozitīvas lietas. Piemēram, tas, ka domes deputāti nevarēs būt attiecīgās pašvaldības administrācijā. Atrodoties amatā, deputāts netiešā veidā var koriģēt citus administrācijas darbiniekus. Domāju, ka daudzu pašvaldību vadītāji, izsakot viedokli par šo likumu, nonāk konfliktā paši ar sevi. Atcerēsimies, ka citi reiz sacīja: «..Nevar veikt teritoriālo reformu, jo nav pat pašvaldību likuma.» Tagad šis likums būs. Ir vairākas lietas, kas jāsakārto. Domāju, ka daudz nopietnāk būtu jāpārdomā jaunais vēlēšanu likums. Ne jau likums atrisinās visas problēmas. Tas jādara cilvēkiem,» savu viedokli par jauno pašvaldību likumu izteica Bauskas Domes priekšsēdētāja Ārija Gaile.
***
Atziņas
Latvijas Pašvaldību savienības atzinumi:
– likumprojekta daudzi panti ir pretrunā ar Eiropas vietējo pašvaldību hartu;
– vairākos jaunā likuma pantos pašvaldību iedzīvotāju intereses ievērotas mazāk nekā spēkā esošajā likumā «Par pašvaldībām»;
– piedāvājot jaunus formulējumus pašvaldību funkcijām vai pašvaldībām nodotām valsts funkcijām, tas jāpamato.
