Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas no 2004. gada 1. janvāra invaliditāti noteiks visām iedzīvotāju vecuma grupām, arī bērniem līdz 16 gadu vecumam.
Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas (VDEĀVK) no 2004. gada 1. janvāra invaliditāti noteiks visām iedzīvotāju vecuma grupām, arī bērniem līdz 16 gadu vecumam.
Labklājības ministrija (LM) izstrādājusi grozījumu projektu noteikumos par invaliditātes ekspertīzes kārtību.
Jābrauc arī mājas vizītēs
Par grozījumiem labklājības ministre Dagnija Staķe informēja žurnālistus preses konferencē 16. oktobrī. Veselības ministrija izstrādājusi anatomisko defektu un slimību sarakstu, lai ārstu komisija varētu atkārtotu invaliditātes noteikšanu veikt, izvērtējot iesniegtos dokumentus. Cilvēkam pašam nebūs katru gadu jāuzrāda, ka, piemēram, traumā zaudētās kājas vai rokas tiešām nav. Ekspertu pienākums ir izbraukt uz mājām pie invalīdiem, kuri paši uz komisiju nevar ierasties, saka D. Podziņa, LM sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības departamenta direktora vietniece. Viņa teic, ka līdzekļi šim nolūkam komisijām ir piešķirti.
VDEĀVK no 1. janvāra noteiks invaliditāti arī bērniem. To nevajadzētu uztvert kā neuzticēšanos ģimenes ārstiem, uzsver Maija Bušmane, Veselības ministrijas parlamentārā sekretāre. Tomēr viņa atklāj, ka no ģimenes ārstu atzītiem invalīdiem pēc 16 gadu vecuma grupa ik gadu netiek atjaunota vismaz 300 bērniem. Tas liek domāt par nepietiekamu objektivitāti, jo nevar tik piepeši izveseļoties, piebilst M. Bušmane.
Grozījumus komisija nav redzējusi
Bauskā ierodas Jelgavas starprajonu veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu komisija (VDEĀK). To 21. oktobrī Bauskas poliklīnikā gaidīja ap 20 cilvēku, bet eksperti ieradās stundu vēlāk, nekā paredzēts. Nācies veikt mājas vizītes Jelgavas rajonā un Iecavā, skaidro Inta Riekstiņa, reģionālā VDEĀK priekšniece, vecākā eksperte.
Ne viņa, ne kolēģi komisijā nav redzējuši minētos Labklājības ministrijas grozījumus. Arī tam, ka cilvēkam ar zaudētiem locekļiem no 1. janvāra nebūs jānāk pašam uz komisiju, Inta Riekstiņa nepiekrīt. Viņa saka: «Ir liela atšķirība. Ja kāja ir protezējama un protezēta, cilvēks var saņemt invaliditātes 3. grupu līdz mūža galam. Pretējā gadījumā tiek piešķirta 2. grupa un tā ir jāatjauno. Manuprāt, pamatu pamatos noteikumi tiek tulkoti nepareizi,» uzsver I. Riekstiņa.
Neziņa par iespējām
Savu kārtu uz pieņemšanu komisijā jau kopš rīta gaida ļaudis. Baušķenieks Vitauts ir sirdsslimnieks, viņam uz komisiju esot jānāk bieži, tiek pieprasīti dažādi dokumenti. Codiete Natālija atvedusi slimo meitiņu, kurai jāpiešķir invaliditāte. Vecumniekos dzīvojošajai Inetai mājās ir smagi slims cilvēks, kurš ar grūtībām staigā. Viņa atvedusi dokumentus, bet nezina, vai tos izskatīs vai arī komisija piekritīs izbraukt uz mājām. Poliklīnikā sastaptā daktere Valija Nagņibeda savukārt teic, ka ģimenes ārsta pienākums ir pieteikt komisijai, ka pie pacienta jābrauc mājās. Viņai ar VDEĀK esot laba sadarbība.
Vairāki cilvēki ir neapmierināti, ka ekspertu darba telpas atrodas trešajā, nevis pirmajā stāvā. I. Riekstiņa atzīst, ka Bauskas Dome piedāvājusi īrēt kādu no Tautas nama zālēm. Taču tur ekspertiem nebūtu, kur nomazgāt rokas pēc katra pacienta, tualete koridorā. Bauskas slimnīcai par telpu īri VDEĀK maksājot 20 latu mēnesī, tas esot izdevīgāk, uzsver I. Riekstiņa. Slimu cilvēku un invalīdu ērtības sarunā netiek pieminētas.
***
Uzziņai
– Bērnu invalīdu skaits Latvijā:
1996. gadā – 6467,
1998. g. – 7552,
2000. g. – 8827,
2002. g. – 10202,
2003. g. 1. jūlijā – 11756.
– Pieaugušo invalīdu skaits:
2003. g. 1. janvārī – 106113,
no viņiem 1. grupa – 8356.
