A/s Latvijas Krājbanka ir beigusi plānoto pāreju uz viedkaršu (čipkaršu) tehnoloģijām un sākusi viedkaršu izsniegšanu.
A/s Latvijas Krājbanka ir beigusi plānoto pāreju uz viedkaršu (čipkaršu) tehnoloģijām un sākusi viedkaršu izsniegšanu. Pašlaik viedkartes saņēmuši jau 6,5 tūkstoši Krājbankas klientu. Vairāk par to laikrakstam «Bauskas Dzīve» pastāstīja Krājbankas Bauskas klientu apkalpošanas centra vadītājs Edgars Balodis.
Kādas viedkartes tiek piedāvātas klientiem vispirms?
– Kā pirmās klientiem tiek piedāvātas VISA Electron viedkartes, kas funkcionalitātes ziņā ir līdzīgas Krājbankas izdotajām Krājkartēm VISA Electron un Online VISA Electron norēķinu kartēm.
Viedkaršu tehnoloģijas nākotnē aizstās norēķinu kartes ar magnētisko joslu, vēl vairāk paaugstinot maksājumu drošību un klientu ērtības. Turklāt jaunāko tehnoloģiju ieviešana allaž ir bijusi Krājbankas uzmanības centrā, ko apliecina jau 2001. gada oktobrī veiktais pirmais darījums ar viedkarti Krājbankas POS terminālā.
Kādi būs nākamie Krājbankas darbi viedkaršu klāsta paplašināšanā?
– Turpinot viedkaršu produktu klāsta paplašināšanu un modernizāciju, Krājbanka šobrīd ir uzsākusi darbu Maestro viedkaršu izdošanā. Nākamais posms – kredītkartes, kurām mikroprocesors jeb čips tiks izmantots ne tikai darījumu drošībai, bet tas dos iespējas pielietot norēķinu karti daudz plašāk nekā līdzšinējās norēķinu kartes ar magnētisko joslu.
Kartes mikroprocesorā bez norēķinu kartes datiem varēs saglabāt arī dažādus citus datus – klienta personas datus, ziņas par dažādiem klienta izmantotajiem pakalpojumiem. Šāda norēķinu karte var būt vienlaikus arī kluba karte, veikalu atlaižu karte, veikalu tīkla lojalitātes karte, telefona karte, personas identifikācijas karte – atkarībā no tā, kādas funkcijas un kādas programmas būs ierakstītas kartes mikroprocesorā (čipā). Bankai būs iespēja noteikt klientiem neautorizējamo darījumu summu un skaitu, pat katram klientam individuāli, kas nodrošinās klientam un tirgotājam ērtāku un ātrāku norēķinu veikšanu.
Kādu jūs prognozējat klientu interesi par viedkartēm?
– Nākotnē pieprasījums pēc šī produkta tikai pieaugs, it īpaši ņemot vērā šī produkta neierobežotās iespējas, tā drošību un arī Krājbankas tarifus, kas varētu ļoti ieinteresēt un piesaistīt mūsu klientus. Viedkaršu izdošana ir «karstākā» aktualitāte norēķinu karšu biznesā, ko apliecina viedkaršu emisija visās lielākajās Eiropas valstīs.
Kāpēc vispār bija nepieciešama pāreja uz viedkaršu tehnoloģijām?
– Palielinoties norēķinu karšu un tirdzniecības vietu skaitam, palielinās arī karšu viltošanas gadījumu skaits un izkrāpto naudas summu apjoms, tādējādi nodarot zaudējumus bankām un to klientiem visā pasaulē. Lai samazinātu zaudējumus, kas radušies, izmantojot viltotas norēķinu kartes, kā arī pasargātu klientus no nepatīkamām situācijām, komercbankas daudzās pasaules valstīs saviem klientiem piedāvā viedkartes – norēķinu kartes, kurām kā kartes datu nesējs tiek izmantots mikroprocesors jeb čips.
Viedkartes dati tiek ierakstīti mikroprocesorā šifrētā veidā. Kad klients ar viedkarti veic pirkumu veikalā, termināls vispirms pārbauda šifrētos kartes datus, un, ja karte tiek atzīta par derīgu darījuma veikšanai, tad darījums tiek veikts līdzīgi kā magnētiskās joslas kartēm. Pašlaik Latvijā ir uzstādīti jau vairāk kā 2500 termināli, kas apkalpo viedkartes, un šim skaitam ir tendence palielināties.
Jaunajām viedkartēm kartes otrā pusē ir arī magnētiskā josla, lai darījums ar karti varētu notikt pat tad, ja terminālā vai bankas automātā nav čipa lasītāja. Līdz ar to klienti savas norēķinu kartes varēs izmantot veikalos un bankas automātos, tāpat kā viņi to ir darījuši līdz šim. Klienti būs tikai ieguvēji – drošība un iespējas, ko dod viedkarte, ir tā vērtas. Turklāt maksājums ar viedkarti būs arī ātrāks un ērtāks.
Vai viedkaršu apkalpošana veikalos arī kļūs vienkāršāka?
– Jā, jo daudzos veikalos, kur pieņem viedkartes, kartes lietotājam vairs nevajadzēs parakstīties uz termināla čeka, bet klienta identificēšanai, veicot pirkumu, tiks izmantots tas pats PIN kods, kas tiek lietots naudas saņemšanai bankas automātos.
Cik populāras viedkartes ir ārvalstīs?
– Norēķinu kartes ir kļuvušas par daudzu cilvēku ikdienas dzīves sastāvdaļu gan Latvijā, gan citur pasaulē, un laika gaitā šis norēķinu veids kļūst jo populārāks. Ar norēķinu kartēm var maksāt par pirkumiem vai pakalpojumiem, kā arī saņemt skaidru naudu bankas automātos vai bankās vairāk kā 20 miljonos vietu visā pasaulē.
Pirmās čipkartes nonāca apgrozībā jau 80. gados, bet tās bija lokālas un darbojās tikai konkrētas valsts teritorijā. Pioniere šādu čipkaršu izdošanā bija Francija. Taču diemžēl šīs kartes nebija izmantojamas ārpus šo valstu teritorijas. Savukārt pašreiz spēkā esošais vienotais standarts EMV (Eurocard/MasterCard/VISA) noteic, ka saskaņā ar EMV standartu izdotās viedkartes ir jāapkalpo visā pasaulē.
Kā Krājbankai līdz šim veicies ar norēķinu karšu izdošanu?
– Līdz šā gada 1. oktobrim Krājbanka bija izdevusi 218,5 tūkstošus debetkaršu un vairāk nekā 3,5 tūkstošus kredītkaršu. Tikai Krājbankas karšu lietotājiem, pateicoties bankas sadarbībai ar Hansabanku, Unibanku, Pareksa banku, Baltijas Tranzītu banku un Nord/LB, ir iespējas bez papildu komisijas maksas izņemt naudu 760 bankas automātos visā valsts teritorijā.
