Eiropas Savienība palīdzēs īstenot lielā un senu teiku apvītā Latvijas ezera – Burtnieka – atveseļošanas projektu.
Eiropas Savienība palīdzēs īstenot lielā un senu teiku apvītā Latvijas ezera – Burtnieka – atveseļošanas projektu.
Partneri atrasti Igaunijā
Valmieras rajona Padome augusta beigās saņēmusi apstiprinājumu no Finanšu ministrijas, ka rajona Padomes projektam «Domā globāli, rīkojies lokāli» no Eiropas Savienības PHARE programmas piešķirts finansējums vairāk nekā 200 tūkstoš eiro (129,2 tūkstoši latu) apmērā.
Kā pastāstīja Matīšu pagasta attīstības daļas vadītājs Armīns Seņkāns, ideja par projektu radusies pagājušajā gadā, un tas saistīts ar Valmieras rajona attīstības programmu. Gatavojot ezera apsaimniekošanas projekta pieteikumu, atrastas partneres – Igaunijas Lauksaimniecības universitātes Zooloģijas un botānikas institūta Vortsjarves ezera limnoloģiskā stacija (limnoloģija ir zinātnes nozare, kas pētī ezerus, ūdenskrātuves – «Bauskas Dzīves» piez.) un Vortsjarves ezera aģentūra.
Ko paredz projekts?
Projekta laikā tika iecerēts rīkot starptautisku konferenci par ezeru baseinu apsaimniekošanu Baltijas jūras reģionā.
Šī konference 16. un 17. oktobrī notikusi Matīšu pagasta «Saulītēs». Konferences mērķis bija apzināt Burtnieku ezera ūdeņu kvalitāti, procesu raksturu tā sateces baseinā un veicamos pasākumus, lai nodrošinātu augstu vides kvalitāti un reģiona attīstību.
Kā ziņoja LETA, konferencē piedalījās Valmieras rajona Padomes sadarbības partneri no Zviedrijas, Vācijas, Dānijas, Somijas, Igaunijas, ministriju pārstāvji, pašvaldību vadītāji un darbinieki, augstāko mācību iestāžu mācībspēki, biznesa, lauksaimniecības un vides nozaru speciālisti u. c.
«Tā bija vērtīga pieredzes apmaiņa, jo, piemēram, Vortsjarves ezeram Igaunijā un Maribo ezeram Dānijā ir tādas pašas problēmas ar ūdenskrātuves aizaugšanu, zivju resursu samazināšanos un notekūdeņu piesārņojumu kā Burtnieku ezeram,» norādīja Armīns Seņkāns.
Plānots izstrādāt Burtnieku ezera baseina integrētās apsaimniekošanas plānu, kas būtu stratēģisks dokuments apkārtējo teritoriju attīstībai – tūrismam, infrastruktūras uzlabošanai un tīras vides saglabāšanai.
Novērst aizaugšanu
Savukārt, lai novērstu cēloni ezera aizaugšanai un piesārņojumam, vispirms jāsakārto apkārtējo pašvaldību ūdenssaimniecības. Šī projekta laikā tiks izsludināts konkurss tehniski ekonomiskā pamatojuma sagatavošanai lauku pašvaldību ūdenssaimniecību renovācijai Burtnieku ezera baseinā. Piesaistot ES struktūrfondu finansējumu, iespējams, jau līdz 2007. gadam to izdosies realizēt.
A. Seņkāns stāstīja, ka tiek gatavoti dokumenti, lai izsludinātu konkursu un iegādātos niedru pļāvējudūņu smēlēju. To ražo trijās valstīs, un pēc aptuveniem aprēķiniem niedru pļāvējsdūņu smēlējs izmaksās 28 tūkstošus latu. Vēl tiks izdotas divas informatīvas brošūras: par pašu projektu un par ezeru baseinu apsaimniekošanas problēmām.
Engurē un Papē darbs jau veikts
Burtnieku ezers ir viens no sešiem lielākajiem Latvijas ezeriem. Tā akvatorijs ietilpst trīs pagastu – Burtnieku, Matīšu un Vecates – teritorijā. Ezerā ieplūst septiņas upes, arī Seda, kas ir ļoti piesārņota. No Burtnieku ezera iztek Salaca, kas pēc 95 kilometru gara tecējuma ieplūst jūrā. 1928. gadā upe tika bagarēta un padziļināta, tāpēc par 1,5 metriem kritās ezera ūdens līmenis un tika atsegtas jaunas zemes platības, ko bija iecerēts izmantot lauksaimniecībā. Taču pēc 1940. gada ekonomiski aktīvie lauksaimnieki tika izsūtīti, mainījās valsts lauksaimniecības politika un ezera krasti pamazām aizauga ar niedrēm, meldriem, krūmiem un ūdensaugiem.
Burtnieku ezers nav pirmais Latvijā, kura atveseļošanā tiks ieguldīta Eiropas nauda. Līdzīgi projekti jau īstenoti Engures un Papes ezera apsaimniekošanas problēmu risināšanai.
