www.bauskasdzive.lv
Pašvaldībām trūkst informācijas un arī naudas bunkuru būvei, gatavojoties iespējamai “X” stundai, lai pasargātu savus iedzīvotājus. Vietvarās tiek apzināti pagrabi, kuros varētu patverties ārkārtas situācijās. Padomju laikos celtie bunkuri ir zināmi, bet tie ir novecojuši, turklāt arī agresorvalsts par tiem zinātu, tāpēc tos izmantot nevar, ziņo Zemgales reģionālā televīzija.
Bauskas novadā ir 43 000 iedzīvotāju. Ārkārtas situācijā pašvaldībai ir jābūt skaidram plānam, kā viņus pasargāt. Pēdējos divos gados tiek rīkotas daudzas mācības, taču konkrēta plāna, kurās patvertnēs izvietot cilvēkus, nav. Novadā arī skaidrs, ka naudas bunkuru būvēšanai nav.
Bauskas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Aivars Mačeks (Nacionālā apvienība) norādīja, ka pašvaldība savu mājasdarbu pilda: “Mēs kā pašvaldība apzinām visas pašvaldības ēkas, iestādes. Pārbaudām visus pagrabus, attiecīgi apzinām visus daudzdzīvokļu māju pagrabus, lai saprastu, kādā stāvoklī tie ir. Darām to mājasdarbu, ko mēs saprotam paši, kā mēs to vēlētos saskatīt un kā mēs varētu kaut ko atrast.”
Bauskas novadā arī norādīja, ka viens ir apzināt šādas vietas, bet otrs – kā tās jāaprīko: ūdens piegāde, labierīcības, pārtikas krājumi.
Par to skaidrības un arī naudas nav. Pašvaldība sazinājusies arī ar kaimiņos esošajiem lietuviešiem, lai apzinātos dažādus evakuēšanās ceļus.
“Mums jāsaprot dažādi virzieni pie jebkura virziena, no kuras puses tas viss notiek. Attiecīgi tad ir pārvietošanās, bet jāsaprot ir tas, ka mērķi parasti ir visas lielās pilsētas. Tātad maksimāli ātri jāatrod ceļi, pa kuriem pamest pilsētu,” pauda Mačeks.
Arī Dobeles novadā bunkuri plānoti nav, jo tas ir ilglaicīgs un dārgs process, bet sākts darbs pie potenciālās patvertņu vietu apzināšanas, pastāstīja Dobeles novada domes priekšsēdētājs Ivars Gorskis (Latvijas Zemnieku savienība): “Patvertnēm [var] izmantot jau esošo apbūvi, māju pagrabus, kas noteikti ir jāiztīra un kur šādā gadījumā var patverties. Ja mēs runājam par laukiem, tad tā bīstamība varbūt ir mazāka lauku apkārtnē.”
Arī Dobelē norādīja uz lielāku atbildīgo valsts iestāžu iesaisti, jo pašvaldības dzīvo neziņā, kur un kā vajag ierīkot patvertnes. Jautājumu ir daudz. “Daudz pilsētā mums ir pagrabu, jā. Tikai šeit atkal, manuprāt, būtu Aizsardzības ministrijai jāuzņemas.
Vajadzētu apsekot šīs ēkas un pateikt, klasificēt: šī ir derīga kā bumbu patvertne, šī nav derīga,” pauda Gorskis.
Apzināt pagrabtelpas sākusi arī Jelgava, kas arī neplāno būvēt dārgus bunkurus. Tomēr šajā valstspilsētā saredz problēmas.
“Šīs telpas ir dzīvokļu īpašnieku kopības privātīpašumā, un lēmums par to izmantošanu ir jāpieņem dzīvokļu īpašniekiem. Tāpat pilsētā ir vairākas privātiem uzņēmumiem piederošas patvertnes,” sacīja Jelgavas valstspilsētas pašvaldības pārstāve Līga Klismeta.
Visās vietvarās norāda – papildu naudas civilajai aizsardzībai šā gada budžetā nav. Toties ir civilās aizsardzības plāns un notiek regulāras mācības. Arī Rīgā izskanējušas domas par pagrabu pārveidošanu par drošām bumbu patvertnēm. Tikmēr Lietuvā apzināts, ka tur ir ap 3300 patvertņu, kurās krīzes situācijā drošību meklēt varētu ap 30% valsts iedzīvotāju.
KONTEKSTS:
Patvertņu jautājums aktualizēts ģeopolitiskās situācijas dēļ, it īpaši, ņemot vērā Krievijas izraisīto karu Ukrainā.
Iekšlietu ministrija līdz maija beigām gatavojas iesniegt valdībā grozījumus likumā, lai definētu, kas ir patvertne, un atbilstošus Ministru kabineta noteikumus par patvertņu noteikšanas, uzturēšanas un finansēšanas kārtību.
Savukārt Ekonomikas ministrija līdz šā gada novembra beigām izstrādās būvnormatīvus patvertņu izveidei.
Manuprāt, daudzstāvu māju pagrabi nebūtu drošas pretbumu patversmes. Saspridzinot un sabrūkot tādai paneļu mājai, kas tad darīsies pagrabā? Visi gruveši sakritīs virsū un saspiedīs visus. Atrodoties tur, vienkārši nosmaks bez gaisa tajos drausmīgajos apstākļos un putekļos.
Noteikti iesaku vēlreiz pārdomāt šo ieceri. Naudas nekad pašvaldībām nav, diez kur tad viņa paliek?
Domāju, ka šeit naudu varētu ņemt no Nekustamo Īpašumu Nodokļiem. Nodokļi ko maksājam nav mazi, kāpēc tad, lai par šo naudu nebūvētu drošus patversmes bunkurs? Plus vēl klāt paņemt naudu no Ceļu Nodokļiem. Vismaz beidzot būs lietderīgi šī nauda iztērēta. Jo par ceļiem tāpat nerūpējās. Kā bija neizbraucami, tādi ari ir palikuši.
Smiekli nāk: domā par iedzīvotājiem. Naktīs neguļ un domā par mūsu labklājību un dzīvību? Nopietni? Kurš tam tic? Un tik’ gatavojas X stundai un tracina, biedē tautu ne tikai ar šo, bet arī ar aizvien pieaugošo haosu pilsētā-novadā-valstī-pasaulē; pašiznīcināšanās Latvijā notiek jau vismaz pēdējos 30 gadus. Bet iedzīvotājiem jāsaprot, ka daudz kas ir pašu rokās, tikai reti kurš vēlas pat pirkstu pakustināt paša, paša ģimenes-mājas-pilsētas labā. Tā kā X stunda būs agri vai vēlu, esam reālisti!
Līdz x stundai jāpārdod īpašums,pēc tās būs par vēlu🤔,tā savukārt mana rūpe!
Un tas viss tikai tāpēc, ka pie varas austrumos ir imperiālistiski noskaņoti noziedznieki visā savā krāšņumā un savā pārākuma uzpūtībā nozombēta tauta, kādu netrūkst arī šeit Latvijā – “russkij mir” aizstāvji un “ASV-NATO” nīdēji! Nebūtu Latvija NATO, varētu viņi te izpausties jau sen, bet nevar un par to viņi vārās savās dusmās, t.sk. arī šeit komentāros!
Pazīmes “X” stundai:nez kur izčibējusi elite;ēterā tikai ziepju operas;neviena kaķa,kaut kur nolīduši.
it sevišķi tie, zem Bauskas daudzstāvenēm, kur zināmu grūtību dēļ (augstais gruntsūdens līmenis) tie iedziļināti vien labi ja pusotra metra dziļumā. Pārējā pagraba daļa, ieskaitot lodziņus, atrodas jau virs apkārtējas zemes līmeņa augstuma. Kā arī, izvērtējot daudzu šo ēku stāvokli (sevišķi paneļnieču), būtu pie šo māju pagrabiem jāizvieto plakāti, līdzīgi kā daudziem tiltiem valstī- “brauciet lēni pār tiltu, draugi!”
Shahed 136 jau no jaunā gada rinķo virs pilsētas.
Kas notiek?gatavo karam?
-ak ta tomēr apzin gan!!??,.,
nu 30 gadus krievi nav pie varas Latvijaa.Visu nolaidusi un iznicinaajusi pashu valdiiba.
Un tie kas visas nelietiibas te dariijjushi un veel baida nepaartraukti ar karu, tie pirmie aizlaidiisies
uz savaam miitnes zemeem.
Liek mieru tiem bezpalīdzīgajiem pagrabiem.Agresorvalsts rus militāra doktrīna paredz karam pret NATO lietot kodolieročus un tad pagrabos neslēpsies.Tieši otrādi-kļūs par nāvējošu slazdu.Konvencionālā karadarbībā kā Ukrainā savādāk.
Man ir viens stulbs jautājums! Vai Pašvaldībai ir Vārds un Uzvārds?
Šeit kautkas “‘ nestiķējas ” , no vienas puses Latvijā valdošais režīms dara visu , lai tauta izmirtu un valsts izzustu , bet no otras uztraucas , kur glābsies iedzīvotāji kara gadījumā .
Baidīsana ar X stundu ir labs paņēmiens kā novērst tautas uzmanību no realām problēmām. Labākais piemērs – Ziemeļkoreja.
Kas notiek mūs te visu laiku gatavo karam,domāju ka mūsu vietvaras pārstāvji saņem kādu rikojumu un neko paši nezin! Reāli tas 5.pantiņš nebūs palaists un mēs te neesam ne no kā aizsargāti paliksim vieni Baltijas zemes. Par tām pārbaudēm, nu nav neviens deputāts nav bijis prasījis lai ielaiž pagrabā paskatīties.
Vajag ievēlēt pagrabu vadītāju
Nu labi, būs pagrabs, soma 72 stundām, māju sabombardēs kā teātri Mariampolē, un ko tālāk? Mūs tak sargā Nato 5.pants no pirmā centimetra. Man gan jautājums, cik ilgā laikā pēc iebrukuma to būs iespējams iedarbināt, un ja nu orbānveidīgie nepiekrīt iedarbināšana… Nekādi pagrabi un somas mūs ne paglābs. Darbības imitācija, nevis nopietna gatavošanās x stundai….
Medicīna, zāles, pārtika, degviela, skaidra nauda bankomātos vai bankās, kas un kā to nodrošinās? Pašvaldības darba grupa? Piemēram, ja mūsu tiltus apciemos kādas raķetītes?