Bauskas Dome apstiprinājusi pilsētas teritorijas plānojumu turpmākajiem 12 gadiem. Tā būtību «Bauskas Dzīve» lūdza skaidrot pašvaldības plānošanas un attīstības nodaļas vadītājai Dainai Nikolājevai.
Bauskas Dome apstiprinājusi pilsētas teritorijas plānojumu turpmākajiem 12 gadiem.
Tā būtību «Bauskas Dzīve» lūdza skaidrot pašvaldības plānošanas un attīstības nodaļas vadītājai Dainai Nikolājevai.
Speciāliste informē, ka iepriekšējais pilsētas teritorijas plānojums jeb ģenerālplāns tika izstrādāts padomju laikā – astoņdesmito gadu vidū. Bauskas teritorijas plānojums ir pilsētas attīstības dokumentāls pamats. Šis dokuments ir izstrādāts laikā pirms teritoriālās reformas, tāpēc pilsētas attīstības gaitā var rasties jauni priekšlikumi vai kāda jautājuma risināšanas koncepcija. Šim nolūkam ir paredzēta grozījumu veikšanas kārtība plānojumā, tā D. Nikolājeva.
Viens no teritorijas plānojuma galvenajiem uzdevumiem ir noteikt Bauskas vecpilsētas statusu. Tuvākajos gados pilsētas seno daļu paredzēts atbrīvot no tur esošiem rūpniecības uzņēmumiem un attīstīt sabiedris ko, darījumu un dzīvojamo apbūvi.
Izvirzīs prasības fasāžu atjaunošanai
Tiek izstrādāti īpaši vecpilsētai paredzēti apbūves noteikumi. Tie tiks apstiprināti Bauskas Domes sēdē novembrī. Esošajos apbūves noteikumos netika akcentēta vecpilsēta, šie noteikumi vienādi attiecās uz visu pilsētas teritoriju. Jaunie apbūves noteikumi ir papildināti ar atsevišķu sadaļu par apbūves prasībām, kas īpaši attiecas tikai uz vecpilsētu. Tie izvirza stingras prasības fasāžu atjaunošanai, jumta segumu ierīkošanai, logu un durvju izbūvei vai nomaiņai.
Bauskas vecpilsētai jau ir noteikts statuss – tā ir valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis ar valsts aizsardzības nr. 7425, kam ir arī noteiktas robežas. Plānojumā tiek parādītas šīs robežas kartē un iezīmēta aizsargjosla – 100 metru.
Precizē teritorijas
Plānotajā teritorijas izmantošanas kartē tiek parādītas teritorijas, kurām tiek mainīta atļautā teritorijas izmantošana, t. i., tām teritorijām, kuras neatbilst kopējiem pilsētas turpmākās attīstības mērķiem. Kā piemēru var minēt rūpnieciskās apbūves atrašanos vecpilsētas centrā. Šīm teritorijām tiek noteikts neatbilstošas izmantošanas statuss, kurās to īpašnieki var turpināt iesākto izmantošanu, bet jaunu būvniecību un citu saimniecisko darbību jau varēs veikt pēc teritorijas plānojuma prasībām. Šeit, piemēram, drīkstēs būt tikai jaukta – dzīvojamā un darījumu iestāžu – apbūve. Tas nozīmē, ka pēc plānojuma apstiprināšanas nevienu ārā nedzīs, bet neļaus arī tālāk attīstīties, uzņēmējam ar laiku būs izdevīgāk savu ražotni izvietot citur.
Nākotnē sabiedrisko un darījumu apbūvi plānots attīstīt teritorijās ap Elejas ielu, pie ceļa uz Rundāles pili un Dobeli, un ap Zaļo ielu, kas turpinās Lietuvas virzienā. Savukārt individuālo dzīvojamo māju retinātu apbūvi plānots attīstīt teritorijā starp Ziedoņu un Elejas ielu, kur jau patlaban aktīvi tiek pirkti zemes gabali un izstrādāti projekti individuālo dzīvojamo ēku būvniecībai.
Necels daudzstāvu dzīvojamos namus
D. Nikolājeva arī piebilda, ka apbūves gabalus vērtīgākus dara teritorijas atrašanās blakus Mūsai un skats uz Bauskas pili un Mūsas un Mēmeles sateku. Par svarīgu uzdevumu atzīta arī bijušā Bauskas lidlauka detaļplānojuma izstrāde. Šī teritorija 100 hektāru platībā ir pašvaldības īpašums. Ir saglabājušās atsevišķas skrejceļu daļas, taču lielākoties tur ir pļavas. Šajā vietā būtu iespējams veikt dzīvojamo un sabiedrisko ēku apbūvi, kā arī izdalīt teritorijas rūpnieciskajai apbūvei.
Bauskā nav paredzēts attīstīt daudzstāvu dzīvojamo namu celtniecību.
Patlaban pilsētā ir divas nepabeigtas daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas, par kurām uzņēmēji interesi neizrāda. Tiek pirkti un pārdoti esošie mitekļi, bet nav pieprasījuma pēc jaunu dzīvokļu celtniecības, tā D. Nikolājeva.
