Mainās gadsimti un valsts iekārtas, bet baltais pirmais sniegs ik rudeni kļūst par dabas katastrofu, kurai nekad neesam gatavi.
Mainās gadsimti un valsts iekārtas, bet baltais pirmais sniegs ik rudeni kļūst par dabas katastrofu, kurai nekad neesam gatavi. Parasti sniega nelaimes piemeklē galvaspilsētu, kur daudz mašīnu un ne mazums pārgalvīgu braucēju. Ziema jāsagaida ar cieņu.
Žurnālistu skatījumā pašreiz valstī nav svarīgāka jautājuma par partiju finansējumu. No budžeta vai tāpat kā līdz šim, kad naudiņu vāc pēc principa – kā es tev, tā tu man? Jaunais piedāvājums izraisa šaubas: kāpēc gan no budžeta būtu jāuztur tāds Latvijai nelojāls veidojums kā PCTVL?
Eiropas Komisijas komisārs G. Ferhoigens Maskavā teicis, ka Eiropas Savienība (ES) nepārskatīs jautājumu par Latvijas uzņemšanu aliansē. Tas jau esot izlemts. Šķiet, Maskava izmantos visus līdzekļus, lai vēl pēdējā brīdī atšķeltu Latviju no ES. Akcijas pret pakāpenisku pāreju uz mācībām valsts valodā valsts finansētajās vidusskolās un gaudas par cilvēktiesību nemitīgajiem pārkāpumiem ir tikai viens posms izvērstajā agresīvajā kampaņā. Runa ir arī par ieroču pielietošanu, ko Rietumi, PSRS mantinieces tikumus nezinādami, nopietni neuztver. Tāpat kā «piedāvājumu» strīdīgajā robežjautājumā ar Ukrainu nomest bumbu.
Būs vien jāpierod pie dažādu maksājumu paaugstinājuma un jaunu radīšanas. Nacionālās radio un televīzijas padomes jaunievēlētais priekšsēdētājs I. Rākins jau apsvēris iespēju ieviest abonentmaksu, kas vienai mājsaimniecībai par radio un televīziju varētu būt pusotra lata mēnesī. Turklāt televīzijas digitalizācija esot neizbēgama. Tā Eiropā nupat pasludināta par prioritāti, kas nāks ar jauniem izdevumiem. To vissāpīgāk izjutīs paaudze, kas ar savu mūžu ir maksājusi un maksā zemes jeb brīvības nodokli nākamībai. Cik noprotams, tieši par to ir runa Māras Zālītes lugā «Zemes nodoklis», kuras pirmizrāde Dailes teātrī bija trešdien.
Atklājas, ka iedzīvotāju dzīvesvietas deklarācija bez jelkādiem pierādījumiem par saistību ar attiecīgu dzīvokli vai māju daudziem sagādājusi nepatikšanas. Mūsu cilvēki tam gluži vienkārši nav nobrieduši, jo raduši būt negodīgi. Godīgajiem nu jāpārbauda, vai nav mainījies viņu mītnes apdzīvotāju sastāvs.
Šonedēļ domas neatkāpjas no a/s «Kurzemes degviela» projekta vadītāja M. Mētera rakstā «Vēlamies piedalīties Bauskas attīstībā» (B. Dz. 27. oktobra numurs) paustajām prātulām. No teiktā izlobīju, ka degvielas uzpildes stacija bijušā dīķa vietā tik un tā būs, jo «pilsētas Domei nav juridisku argumentu, ar kuru palīdzību tā var aizliegt īpašniekam uz viņam piederošas zemes īstenot savas ieceres likumu un citu normatīvo aktu noteiktā kārtībā». Autors rakstā pievērsies estētiskajām kvalitātēm, kas tikušas labotas projekta otrajā variantā. Bet vēl pastāv arī «ētiskās kvalitātes», kas šādos gadījumos netiek ievērotas. Satīriķis M. Zadornovs, apcerēdams rietumnieku bezjūtu «ķermeņa dzīvi», sacījis: «..viņuprāt, romantika ir tā, ja saule noriet aiz benzīntanka. Viņi nejūt debesis…» Bauskā situācija veidojas tā, ka saule drīz ne tikai rietēs, bet arī ausīs aiz benzīntankiem.
