Ikdienas skriešanā un steigā mēs bieži vien aizmirstam, cik liela laime – strādāt, iet, kustēties – mums dota, jo esam veseli. Tikai tas, kurš attopas mediķu rokās, saprot, kādu svētu darbu viņi veic.
Ikdienas skriešanā un steigā mēs bieži vien aizmirstam, cik liela laime – strādāt, iet, kustēties – mums dota, jo esam veseli. Tikai tas, kurš attopas mediķu rokās, saprot, kādu svētu darbu viņi veic.
Bauskas rajonā dzīvoju jau 20 gadu. Bet pilsētas slimnīcā (paldies Dievam!) iznāca nokļūt pirmo reizi. Biju dzirdējusi arī daudz dažādu negatīvu atsauksmju par šo iestādi.
Sūdzēties, izteikt pārmetumus, kritizēt – jā, to nu mēs visi mākam! Bet cik bieži mēs protam pateikt paldies? Tādēļ gribu no sirds pateikties mediķiem par viņu grūto darbu. Neņemos spriest par kārtību visā slimnīcā un visiem ārstiem. Taču, desmit dienu atrodoties terapijas nodaļā, varēju tikai apbrīnot viņu darbu. Cik sirsnīgas, iejūtīgas un pacietīgas ir māsiņas, sanitāres pret katru slimnieku! Nodaļā bija daudz slimu, vecu cilvēku. Nenoliedzami – nodaļā trūkst līdzekļu, lai uzlabotu apstākļus, lai slimnieki justos labāk. Manuprāt, šīs nebūšanas saistītas ar mūsu valstī nesakārtoto medicīnas jautājumu. Taču to «zāļu», kuras visvairāk ir vajadzīgas slimniekam – labu vārdu – šeit netrūkst.
Visskaistākos rudens puķu pušķus sūtu savai ārstējošai dakterei L. Krūmiņai, virsmāsiņai, visām māsiņām, sanitārēm un visam apkalpojošajam personālam, arī slimnieku pavadītājam Vilim. Gribu arī pateikties savai Gailīšu pagasta dakterītei Valijai Nagņibedai un palīdzei Aivai par iejūtību un sirsnību. Paldies jums visiem! Lai Dieva svētība jums darbā un personīgajā dzīvē!
Pateicībā – L. PATMALNIECE
