Rudens un ziema nav īslīcietes Sarmītes Rudlapas mīļākie gadalaiki. «Man vajadzīga saule. Daudzkārt esmu vaicājusi mammai, kāpēc es nevarēju piedzimt kādā siltākā zemē,» viņa saka.
Rudens un ziema nav īslīcietes Sarmītes Rudlapas mīļākie gadalaiki. «Man vajadzīga saule. Daudzkārt esmu vaicājusi mammai, kāpēc es nevarēju piedzimt kādā siltākā zemē,» viņa saka.
Pārvērtības Rīgā
Lai izturētu krēslas stundas, apmākušās dienas, vienmuļo darba ikdienu zemnieku saimniecībā, Sarmītei nepieciešams domas lidojums, izrāviens, pacelšanās virs mālainās zemes. Ja tas neizdodas īstenībā, tad – kaut vai sapnī.
Vienu no šādiem brīžiem Sarmīte atceras joprojām. 2002. gada maijā viņa kļuva par žurnāla «Ieva» cikla «Pārvērtības» dalībnieci. Tā bijusi tik piesātināta un jauniem iespaidiem bagāta diena! «Nav jau tā, ka līdz skaistumkopšanai Rīgas salonā «Milēdija» es nebūtu apmeklējusi frizētavu. Taču brīnumaina bija attieksme, laipnība, sirsnība. Meistares un sevišķi fotogrāfs ļāva man justies kā īpašai sievietei, tas bija tik saulaini,» stāsta Sarmīte.
Kūka prasa uzmanību
«Bauskas Dzīvi» cienādama ar gardu ābolmaizi, Sarmīte saka: «Bieži cepu kaut ko garšīgu. Pie mums vēl ir dzīvs arī «Herma nis» – kūka, kas bija populāra 80. gadu sākumā. Tās mīkla rūgst divas nedēļas. «Hermanis» ir uzmanāms un lutināms. tas katru dienu jāapmaisa, noteiktā laikā «jāpabaro», pievienojot miltus, cukuru. Nedrīkst nokavēt laiku, kad mīkla gatava un jālej veidnē, citādi «Hermanis» pārskābs un nebūs lietojams. Gluži kā novārtā atstāts vīrs.»
Arī laukos sevi jāpalutina
Pēc «Ievas» pārvērtībām Sarmīte apzinājusies, ka ir jāatrod laiks arī sevi palutināt. Govju slaukšana nav viss un vienīgais, kas lauku sievietei dzīvē pienākas un ir pieejams. Šāda uzdrīkstēšanās ir nepieciešama, tā paaugstina pašapziņu, uzskata Sarmīte. Tāpēc brīžos, kad garastāvoklis kļūst pelēcīgs, viņa izkāpj no gumijniekiem un brauc no Ādžūniem uz Bausku pie friziera. Viņai gribas, lai ar patiku varētu ielūkoties spogulī. Saposusies sieva arī vīram uzlabo omu. Arī bērniem patīk smukas mammas, piebilst Sarmīte. Mazajai Sindijai ir trīs gadi.
Sarmīte vēlētos mācīties. Pirms gadiem viņa tehnikumā ir apguvusi grāmatvedes profesiju, bet nekad tā īsti nav nācies tajā strādāt. Taču tagad grāmatvedim nepieciešams daudz vairāk zināšanu. To Sarmītei trūkst, un viņa sapratusi, ka jāmācās.
Daudz piezemētākas ir domas par to, ka mājā būtu vajadzīgs remonts, gribētos jaunas mēbeles. Meitiņa Sindija aug, viņai vajadzētu brālīti vai māsiņu. Pašlaik gan vēlmi pēc mazuļa radu saimē piepildot mazā Meldra, «dežūrbērns», kā Sarmīte sauc savas māsas Ilzes meitiņu. Ilzes ģimenē ir trīs bērni, un visi dzimuši vienā datumā – 13. janvārī, 13. martā un 13. maijā.
Viens no Sarmītes sapņiem ir ceļojums. Austrālijā dzīvo mammas māsīca, kura tuviniekus sameklējusi pēc vairākiem gadiem. Sarmīte atzīst, ka viņa nealkst ne naudas, ne cita veida palīdzības, bet brauciens turp būtu labākais, kas vien ir iespējams. Tāpēc viņa sapņo par tālāko mērķi, bet būtu priecīga aizbraukt arī uz Prāgu tepat Čehijā.
Glābj vienkāršs risinājums
Savs viedoklis par sapņu nozīmi sievietes dzīvē ir psihoterapeitei Ainai Poišai. Par to viņa 26. oktobrī runāja Latvijas Radio raidījumā «Launadzis». Atzīstot, ka rudens ir depresijas laiks, kamēr tā vēl nav kļuvusi par nopietnu saslimšanu un nav vajadzīgas zāles, sievieti var glābt pavisam vienkāršs risinājums – domas un sapņi par skaistām lietām un vietām.
Tā uzskata Aina Poiša, kura Latvijas Ģimenes centrā pieņem pacientes un ļoti daudz laika veltī, izglītojot cilvēkus ģimenes un saskarsmes psiholoģijā. Ir sievietes, kurām omu uzlabo staigāšana gar jūras krastu, pa mežu. Ļoti daudzas drūmos brīžos dodas pie friziera, bet citas – uz veikaliem, izvēlas dārgus apģērbus, ko pielaiko, bet nepērk. Tādējādi sieviete gūst uzmanību, kuras ikdienā varbūt trūkst, un kaut vai mazliet jūtas noteicēja pār lietām, jo viņa ir tā, kas izvēlas. Un ja no tā kļūst gaišāks arī prāts?
