Novembra sākumā jau ir jūtams sals, zeme tiek pārklāta ar pūkainu sarmu. Dienas kļūst īsākas.
Novembra sākumā jau ir jūtams sals, zeme tiek pārklāta ar pūkainu sarmu. Dienas kļūst īsākas. Bieži mainās vēja stiprums un virziens. Nereti lietus līst kopā ar sniegu.
Zivis kļūst mazkustīgas
Ūdenskrātuves novembra beigās pārklājas ar vieglu ledus kārtiņu. Mazās ūdenskrātuves – dīķi un ezeriņi – jau ir uzlikušas savu ledus vāku, toties lielās ūdenstilpes ledus klāj tikai daļēji, joprojām var ieraudzīt arī melnas ūdens strēmeles.
Gandrīz visas zivis, izņemot plēsoņas, ir aizpeldējušas un noslēpušās dziļumā, kļuvušas stingas un mazkustīgas. Ķert zivis uz pirmā ledus pēc ilgāka pārtraukuma ir interesanti. Tomēr tas ir arī bīstami. Ledus sākumā ir ļoti neizturīgs, bet makšķernieks, aizrāvies ar veiksmīgu copi, aizmirst par uzmanību.
Novembrī jāpāriet no vasaras uz ziemas makšķerēšanas rīkiem. Vispirms jāsakārto vasaras piederumi, tie jāsaremontē, jāiztīra un jānoliek drošā vietā. Ieteicams no spolēm notīt auklas. Var sākt domāt par jauno – ziemas – sezonu, gatavot siltu apģērbu un makšķerēšanas inventāru, pārbaudīt auklu izturību, papildināt mormišku un vizuļu krājumus, asināt āķus.
Jāgatavojas ziemai
Rudenī vajag parūpēties par ēsmas gatavošanu ziemas makšķerēšanai. Īpaši labi, ja var visai ziemai sarūpēt vībotņu stiebrus. Tajos slēpjas vībotņu kāpuri. Ar balto vībotņu kāpuru labi ķeras lielie asari, raudas un brekši, kas ignorē odu kāpurus un citas tradicionālas ēsmas.
Novembris nav makšķerēšanas laiks. Zivis atklātā ūdenī «piesakās» daudz sliktāk nekā oktobrī. Tomēr var vērot dažu plēsīgo zivju īpašu agresivitāti, aktīvi barojoties pirmsziemas periodā. Šomēnes lomā gaidāmi asari, zandarti, vēdzeles un līdakas.
Rets makšķernieks novembra lietū un slapjdraņķī vēlas doties uz copi. Tikai spiningotāji un vēdzeļu «mednieki» ignorē sliktos laikapstākļus un dodas zvejot. Viņu neatlaidība nereti vainagojas ar panākumiem.
