Zināms perspektīvo Vecumnieku novadu veidojošo pašvaldību deputātu balsojums par novada izveidi.
Zināms perspektīvo Vecumnieku novadu veidojošo pašvaldību deputātu balsojums par novada izveidi.
Rezultāts, kā teiktu sportisti, ir neizšķirts. Lielākajās pašvaldībās – Vecumniekos, Skaistkalnē un Aizkraukles rajona Valles pagastā – deputāti pieņēmuši lēmumu par Vecumnieku novada izveidi, bet Stelpes, Bārbeles un Aizkraukles rajona Kurmenes pašvaldības deputāti šo projektu nav atbalstījuši.
Pirmais gadījums valstī
«Vecumnieku pagasta deputātu balsojums bija vienbalsīgs. Pašlaik visi dokumenti iesniegti Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā. Nav zināms, kā tālāk lems valdība. Novadu veidošanas vēsturē šis ir pirmais gadījums, kad pēc «102 novadu» projekta veidotā modelī ir šāda situācija. Iespējams, ka tuvākajā laikā Stelpes, Bārbeles un Kurmenes pašvaldībās uz sarunām ieradīsies arī ministrs Ivars Gaters. Patlaban rodas sarežģījumi ar novadā iecerēto projektu īstenošanu, kas bija plānota jau agrāk,» situāciju komentēja Vecumnieku novada izveides projekta vadītājs Rihards Melgailis.
«Skaistkalnes pagasta deputāti vienbalsīgi atbalstījuši Vecumnieku novada izveidi. Mūsu deputāti domājuši par sava pagasta nākotni. Pašreizējā situācija valdībai ir labs piemērs, ka demokrātiskā ceļā nekur tālu netiksim,» tā «Bauskas Dzīvei» sacīja pašvaldības vadītājs Jānis Kalniņš.
Pirms sēdēm māc satraukums
Valles pagasta padomes sēdē, kurā lēma par novada izveidi, piedalījās seši no septiņiem deputātiem. Balsojuma rezultāts: viens – «pret», pieci – «par». «Dzīve ir realitāte. Neredzam labāku nākotnes attīstības alternatīvu par šo. Domāju, ka tas ir arī deputāta goda jautājums – pietiekami svarīgā brīdī pieņemt atbildīgus lēmumus, nevis nogaidīt, kad mūs piespiedīs to izdarīt. Nenoliegšu, ka pirms pagastu sēdēm bija satraukums par gaidāmo rezultātu. Vispirms lēmumu pieņēma Bārbeles pašvaldība. Priecājos, ka uz mums tas neiedarbojās kā katalizators. Esam iesnieguši Ministru kabinetam lūgumu koriģēt rajonu robežas,» skaidroja Valles pašvaldības vadītājs Arvīds Zvirbulis.
Stelpes pašvaldības deputātu balsojums bijis šāds: viens –«par», pieci – «pret». Deputātu pieņemtais lēmums ir «neiekļauties un neapvienoties ar jaunveidojamo Vecumnieku novadu», iesakot darba grupai turpināt iesākto darbu, lai veidotu konkrētu un pamatotu «novada pagastu attīstības ģenerālplānojumu». Lēmuma saturā ir arī septiņi punkti, kuros uzskaitīts, kāpēc deputāti balsojuši «pret». Piemēram, nav nodots apspriešanai pašvaldībām jaunais pašvaldību likums, nav apstiprināts vēlēšanu likums, projektā nav skaidri noteikts, kāda novada budžeta līdzekļu daļa tiks iedalīta novada pagastu teritorijām.
Kurmene negrib būt Bauskas rajonā
«Kurmenes pagasta deputātu balsojums bija vienbalsīgs – «pret». Deputātus un arī pagasta iedzīvotājus baida rajona robežu iespējamās maiņas. Ir tomēr pierasts, ka esam Aizkraukles rajonā. Saprotam, ka mūsu lēmums diezin vai tiks ņemts vērā. Šobrīd situācija ir nogaidoša. Domāju, ka notiks tā, kā teiks valdība. Nenoliedzami, ka balsojuma rezultātu ietekmēja arī lielā neziņa par to, kā jaunā sistēma darbosies,» sacīja Kurmenes pašvaldības vadītāja Zita Smiļģe.
Reforma ir sasteigta
Bārbeles pagasta padomes deputāti ar piecām balsīm «pret» nobalsojuši pret Bārbeles apvienošanos Vecumnieku novadā. Deputāts Jānis Kadiķis no balsošanas atturējās. Savukārt deputāts Aigars Dziļums sēdē nepiedalījās.
«Bauskas Dzīve» aptaujāja deputātus, lai noskaidrotu argumentus, kāpēc bārbeliešu priekšstāvji balsojuši pret apvienošanos Vecumnieku novadā. Pagasta padomes priekšsēdētājs Oskars Reķis «Bauskas Dzīvei» atzina, ka administratīvi teritoriālā reforma ir sasteigta.
Oskars Reķis sacīja, ka, iesaistoties Vecumnieku novada izveides projektā, gūts daudz atziņu. «Mēs secinājām, ka paši esam pietiekami varoši un spēcīgi, piemēram, sociālajā jomā. Pašvaldības funkciju izpildē esam par sadarbību. Tai ir lielas iespējas investīciju jomā, esam gatavi iesaistīties ar līdzfinansējumu,» tā O. Reķis. Turklāt viņš bilda, ka liela daļa iedzīvotāju ir pret apvienošanos. Tā uzskata arī deputāti.
Pagasts nevienam nav parādā
Mārtiņš Mediņš, pagasta padomes priekšsēdētāja vietnieks, uzsvēra, ka viens no galvenajiem argumentiem, kāpēc viņš balsojis pret, ir tas, ka Bārbele nodrošina pašvaldību likuma noteikumu un pagasta funkciju izpildi.
«Pašvaldības budžets ir stabils, maksājumi tiek veikti laikus, pagasts nevienam nav parādā. Turklāt esmu pārliecināts, ka valsts solītie trīs procenti no kopējā pagastu budžeta par novada izveidi tiks atvēlēti kādu pagastu parādu dzēšanai.
Iedzīvotājiem nepatīk, ka tiks zaudēts pagasta nosaukums, jo tas kļūs par pakalpojumu centru «Bārbele». Turklāt juridiskām personām nāksies mainīt adresi, kas prasīs līdzekļus. Tagad ļaudis zina, ka pagastā ir speciālists, kam lūgt padomu, bet lielā novadā viņi neies un neprasīs. Tur vienam būs četri amati. Šajā projektā nav definēts, ko pozitīvu iedzīvotāji iegūs. Tiek prasīts izveidot novadu, bet netiek garantēts, ka funkciju izpilde tiks nodrošināta,» tā M. Mediņš. Deputāts Valērijs Ķirķis uzsvēra, ka neredz jēgu administratīvi teritoriālajai reformai. Tā ir valsts pamatu graušana. Līdzšinējais mehānisms strādā.
Valsts darīs, kā gribēs
Savukārt deputāts Jānis Kadiķis, kurš vienīgais atturējās no balsošanas, atzina, ka tomēr ir vairāk par apvienošanos. Pat kolēģi, kas apvienojušies Tērvetes novadā, nav varējuši pateikt, ko tad iedzīvotāji ieguvuši. Nav skaidra arī pagastu pārstāvniecība novadā. Viņš ir pārliecināts, ka novada kopīgā nauda noteikti paliks centrā – Vecumniekos –, nevis tiks sadalīta nomalēm. «Es būtu «par», ja visi pagasti būtu līdzvērtīgi savā attīstībā, taču tagad ir situācija, ka nauda tiks piešķirta, lai dzēstu kāda pagasta parādus,» tā J. Kadiķis.
Viņš arī bilda – ja pašvaldības kontā ir nauda un nav kredītu, tad tas nozīmē, ka pagasts neattīstās, un tas nav pozitīvi vērtējams. J. Kadiķis ir pārliecināts – ja valsts gribēs, tā vai nu pievienos vai atvienos pagastus.
Indekss neesot objektīvs rādītājs
Statistika liecina, ka Bārbeles pagastam rajonā ir viszemākais attīstības indekss. To komentē deputāts Jānis Folkmanis. «Cik zinu, attīstības indekss tiek iegūts, pamatojoties uz dažādiem statistikas rādītājiem. Viens no tiem – bezdarbs. Bārbeles pagastā tas ir viens no lielākajiem rajonā. Un tikai tāpēc tas ir augsts, ka pagasta pašvaldība rosina oficiāli reģistrētus bezdarbniekus, lai viņi varētu iesaistīties pagaidu darbos pagastā. Tāpēc domāju, ka šāds indekss nav objektīvs rādītājs.»
Arī deputāts Jānis Folkmanis balsoja pret.
