“Dievs vēlas redzēt, lai Viņa prāts notiek šajā pasaulē,” tā Kolumbijas misijas mācītājs Viesturs Pavasars sacīja dievkalpojuma sprediķī Bauskas Sv. Gara luterāņu baznīcā pirms Ticības atjaunošanas svētkiem.
“Dievs vēlas redzēt, lai Viņa prāts notiek šajā pasaulē,” tā Kolumbijas misijas mācītājs Viesturs Pavasars sacīja dievkalpojuma sprediķī Bauskas Sv. Gara luterāņu baznīcā pirms Ticības atjaunošanas svētkiem.
Šo vārdu jēgu viņš attiecina arī uz savu izvēli kļūt par garīdznieku.
Viesturs Pavasars kopā ar māti un diviem brāļiem devās prom no Latvijas 1944. gada rudenī, tāpat kā tūkstošiem latviešu. Tas bija izmisuma solis, jo ģimenes galva Raimonds Pavasars dienēja latviešu leģionā par ārstu, bet sarkanās armijas tuvošanās atgādināja pirmās okupācijas drūmos notikumus.
“Katram ir sava vieta šajā pasaulē, arī katram amatam ir sava vieta. Bet runa ir par to, kā katrs dzīvo.”
Rīdzinieku Pavasaru ģimene nokļuva Vācijā, zēni mācījušies tajā pašā skolā, kur pirmās zinības ieguvusi arī mūsu Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga – Hērenvīkas latviešu bēgļu nometnē.
Pēc izceļošanas uz Amerikas Savienotajām Valstīm un pēc vidusskolas beigšanas Viesturs vairāk nekā divus gadus dienējis ASV armijā. Tikai tad varējis turpināt izglītību. Studējis filosofiju.
“Kas gan ir mans prāts salīdzinājumā ar Dieva prātu, kurš ir radījis visu un pasauli sakārtojis. Kas ir mana gudrība salīdzinājumā ar Dieva prātu.”
Tas bijis Dieva aicinājums – kļūt par mācītāju. Viesturs Pavasars beidzis Lutera teoloģijas semināru, kur par pasniedzējiem strādājuši arī no Latvijas izbraukušie profesori Šmits un Rozentāls. Par mācītāju viņu ordinējusi ASV luterāņu Baznīca 1966. gadā, bet latviešu mācītāju sarakstā uzņēmis ārpus Latvijas luterāņu bīskaps Lūsis Toronto.
Uz spāniski runājošo Kolumbiju V. Pavasaru aizvedis misionāra darbs. Tur bijis maz baznīcu. Misionārs gājis pie kolumbiešiem, kurus interesējis evaņģēlijs un Bībele, stāstījis par Kristu. Pamazām veidojusies misijas draudze.
Kolumbijā V. Pavasars nolūkojis dzīvesbiedri – vietējās luterāņu skolas angļu valodas pasniedzēju, arī skolu inspektori Arlēni.
“Mēs dzīvojam, lai kalpotu, kā Dievs ir kalpojis. Katram cilvēkam paša ceļi šķiet šķīsti, bet mums ir svarīgi, ko Dievs par to saka. Vai atspoguļojam to Dieva tēlu, ko Viņš katrā cilvēkā ir iestādījis. Mēnesim jāatspoguļo saules gaisma, mums – Dieva gaisma.”
Jauni pienākumi V. Pavasaram uzticēti, kad viņš ievēlēts par teoloģijas izglītības vadītāju un uz sešiem gadiem par Kolumbijas bīskapu. Nācies apmeklēt vairākas citas Dienvidamerikas valstis. Lai kalpotu misijā, V. Pavasars apguvis arī spāņu valodu līdztekus latviešu, vācu un angļu valodai. Paaugstināšana amatā nav bijis pašmērķis, bet Dieva griba, ko viņš pilda līdz šai dienai, arī pensijas gadus sasniedzis.
“Kristus nāca pasaulē, nevis lai tiktu paaugstināts, bet lai kalpotu. Vienīgais paaugstinājums Viņam bija krusts.”
2001. gadā Viesturs Pavasars ar kundzi pārcēlies uz dzīvi Rīgā. Viņš ir pasniedzējs Rīgas Lutera akadēmijā, kā arī Iļģuciema sieviešu cietumā. Smagāko darbu paveicot kapelānes Rudīte Losāne un Diāna Repše. Viņas ievadot cietumnieces dzīvē ar Kristu. Mācītājs savukārt – Vecās Derības mācībā par Dievu un cilvēkiem.
Pavasaru ģimeni Dievs svētījis ar bērniem Mirdzu, Miervaldi un Modri. Viņi jau pieauguši un dzīvo ASV.
P. S. Izceltais teksts no Viestura Pavasara sprediķa Bauskas Sv. Gara luterāņu baznīcā.
