Šīs nedēļas svētdienā beigsies baznīcas kārtējais gads. Šajā dienā pieņemts atcerēties un ar svecīšu aizdegšanu pieminēt mūžībā aizgājušos.
Šīs nedēļas svētdienā beigsies baznīcas kārtējais gads. Šajā dienā pieņemts atcerēties un ar svecīšu aizdegšanu pieminēt mūžībā aizgājušos.
Pūles neievēro
Arī Vecsaules pagasta Teivenu kapos iemirdzēsies atceres uguntiņas, Vecsaules luterāņu baznīcā 23. novembrī būs dievkalpojums. Taču neilgi pirms šīs dienas pašvaldības kultūras darba organizatore Rasma Maldute aicināja kādu žurnālistu apmeklēt plašo kapsētu, lai dalītos smeldzē un nesapratnē par nevīžību. Nesteidzīgi izstaigājām plašo teritoriju, un arī man kļuva saprotams Rasmas sarūgtinājums.
Nesen apkārt kapsētai ar buldozeru ir šķūrēti atkritumi, izveidota plašāka un ērtāka vieta lapu un citu drazu novietošanai. Ir vairākas vietas, kur bērt saslaukas, lai tās nav jānes pārāk tālu. Bet kopēji, nedomājot par glītumu un kārtību, dažviet savelk lapas pāri celiņam un it kā veido jaunu bērtuvi atkritumiem. Dažs atļaujas to veidot pat pie dzīvžoga.
Plaša atkritumu novietne atrodas kapsētas vienā galā, šajā rudenī tā izšķūrēta, lai saslaukas nekrātos lielās kaudzēs pie celiņa. Rasma šajā vietā pauž sašutumu: “Vai tiešām vecsaulieši un citi kapu kopēji neredz, kas izdarīts? Vai ir tik grūti paspert desmit un pat mazāk soļu, lai savākto izbērtu pie sastumtās kaudzes?” R. Maldute šaubās, vai izdosies šo vietu uzturēt kārtībā, ja vecās lapas atkal bērs gandrīz vai pa kājām.
Kā vecā parunā par nepateicību
Rasma turpina mammas Ainas Rudzītes veikto darbu. 45 gadus Ainas kundze ir bijusi kapu sardze Teivenos. Bieži vien sarunas raisās par tradīcijām, kas saistās ar mūžībā aizgājušo piemiņas kopšanu. R. Maldute skumji secina: “Grūti izskaidrot, bet ļaudīm attieksme pret kapu kopšanu ir mainījusies uz slikto pusi. Es vienmēr šo lietu esmu uztvērusi ar pietāti, jūtot kā svētu. Mūsu pagastā atrodas vairākas kapsētas, un Teiveni nav vienīgā, kur raisās bēdīgas domas. Nomaļos Sveķu kapus rūpīgi kopa Valdis Novoruckis. Kapu sarga darbu viņš veica tik godprātīgi, apkopa arī aizmirstās atdusas vietas. Kad Valdi šajā rudenī pavadījām uz mūža mājām, cerēju, ka no viņa atvadīsies vairāk vecsauliešu. Viņš taču par daudzu tuvinieku dusas vietām bija rūpējies. Diemžēl tā arī pēdējo paldies pateica tuvinieki, bet nebija to, kurus es arī būtu vēlējusies ieraudzīt.”
“Bauskas Dzīve” šajā gadā ir uzklausījusi iebildumus par kārtību ne tikai Vecsaules pagasta kapsētā. Vairākas reizes pausts satraukums par nekulturālu rīcību Rundāles pagasta Važītes kapos. Šīs publikācijas autore pavasarī kopā ar Ceraukstes pagasta pašvaldības pārstāvjiem pārliecinājās par nevīžību pie Ķīķerkalna kapiem, kuri parasti ir sakopti. Sagrābtās lapas bija samestas kaudzē tieši pretī vārtiem, kaut arī šajā kapu kalniņā ir labi saskatāmas atkritumu vietas.
Kopto vietu atrod aizņemtu
Par kādu citu notikumu ir vēl smagāk stāstīt. Šķirtas ģimenes tēva kapa kopiņu bija aizmirsusi sieva un arī dēls. Māsa, to redzēdama, sāka aprūpēt radinieka mūža dusas vietu. Nebūdama vairs jauna, viņa cerēja, ka līdzās brālim būs vieta arī viņai. Bet vienudien kundze ieraudzīja kaut ko neticamu un neiespējamu. Brāļa kopiņai līdzās bija jauns apbedījums. Pārdzīvodama šoku, radiniece noskaidroja, ka šeit ir apglabāta šķirtā sieva. Neviens pat nebija iedomājies kapiņa kopējai prasīt atļauju vai brīdināt viņu.
Sestdien un svētdien kapsētās liesmos svecītes. Lai siltās liesmiņas liek mums visiem padomāt par godu, ko dodam saviem mīļajiem, par attiecībām, kas mūs saista ar dzīvajiem.
