Brūnais lācis Latvijā sastopams arvien biežāk, tādēļ nozīmīgāki kļūst sabiedrības novērojumi. Dabas aizsardzības pārvalde (pārvalde) aicina ikvienu, kurš pamanījis lāci vai tā klātbūtnes pazīmes, par to ziņot dabas novērojumu portālā “Dabas dati”, pievienojot iespējami precīzu informāciju, tostarp fiksējot novērojumu foto, portālu informēj DAP pārstāve Baiba Ralle.
Saskaņā ar jaunākajiem monitoringa datiem Latvijā uzturas vismaz 190 brūnie lāči. Populācijas novērtēšanai tiek izmantots gan sistemātisks monitorings īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un ārpus tām, gan ģenētiskās analīzes, kurās pēc matu, ekskrementu un siekalu paraugiem iespējams identificēt konkrētus indivīdus. Sabiedrības ziņojumi ir būtisks papildinājums šai informācijai, jo palīdz labāk izprast lāču izplatību un pārvietošanās paradumus.
Ikviens, kurš dabā pamana lāča klātbūtnes zīmes – pēdu nospiedumus, apmatojumu, ekskrementus, skrāpējumus, dravu vai citu objektu postījumus – vai arī ir iemūžinājis lāci foto vai video, tostarp novērošanas kamerā, aicināts ziņot par novērojumu portālā “Dabas dati”. Ziņojumā obligāti jānorāda precīzs novērojuma datums, kā arī GPS koordinātas. Būtiska ir arī lāča klātbūtnes pazīmju fiksēšana foto vai video ar laika zīmogu.
Ja tiek pamanīti lāča pēdu nospiedumi, iedzīvotāji aicināti tos nofotografēt no augšas. Tā kā pastāv tieša saistība starp lāča vecuma grupu, priekšķepas izmēru un svaru, lāču monitoringam īpaši būtiski ir fiksēt tieši priekšķepu, turklāt svarīgi ir izmērīt to platākajā vietā. Ja līdzi nav mērlentas, lai precīzi noteiktu priekšķepas platumu, blakus nospiedumam var novietot kādu mēroga noteikšanai derīgu izmērāmu priekšmetu, piemēram, bankas karti vai sērkociņu kastīti.
2025. gadā apkopotas ziņas par 827 nejaušiem lāču vai to klātbūtnes pazīmju novērojumiem. Ziņojumi ietver gan dzīvnieku fiksēšanu (klātienē vai ar slēpņu kamerām), gan to klātbūtnes pazīmes – pēdu nospiedumus, matus, ekskrementus un ziemošanas migas.
Pārvalde uzsver, ka, neskatoties uz lāču skaita pieaugumu un to izplatīšanos jaunos reģionos, iespējas mežā aci pret aci satikt lāci joprojām ir mazas. Lācis ir ļoti uzmanīgs dzīvnieks un no cilvēka klātbūtnes laikus izvairās. To apliecina arī fakts, ka pat dabas pētniekiem monitoringa gaitā klātienē ieraudzīt lāci izdodas ārkārtīgi reti, lai gan viņi gadiem ilgi mērķtiecīgi apseko lāču apdzīvotās teritorijas. Jāņem vērā, ka speciālisti stingri ievēro vispārpieņemtos drošības un uzvedības principus, kas ļauj izvairīties no tieša kontakta lāci.
Gadījumos, kad lācis apdraud vai ir aizdomas par apdraudējumu cilvēka veselībai un/vai dzīvībai, nekavējoties jāziņo vietējai pašvaldībai un pārvaldei ([email protected]).
Pārvalde izsaka pateicību ikvienam, kurš dalās ar saviem novērojumiem, palīdzot veidot faktos balstītu priekšstatu par lāča izplatību Latvijā. Iedzīvotāju sniegtā informācija kopā ar citiem monitoringa datiem tiek analizēta brūnā lāča monitoringa programmā, ko pārvaldes uzdevumā veic iepirkuma procedūrā izvēlēti speciālisti. Salīdzinot dažādu gadu rezultātus, iespējams novērtēt, kā mainās lāču izplatība un skaits, kā arī plānot nepieciešamos dabas aizsardzības un konfliktu mazināšanas pasākumus. Ar lāču monitoringa pārskatiem iespējams iepazīties pārvaldes vietnē.
Savukārt pārvaldes vietnē https://www.daba.gov.lv/lv/vadlinijas ikvienam pieejama papildu informācija par brūno lāci – ar lāču profesionāļiem kopīgi izstrādātās sugas vadlīnijas, īsfilmu sērija, kurā skaidrots, kas ir lācis un kā rīkoties, ja to sastop, kā arī citas noderīgas lietas.
