Uzņēmēji: bankas klientiem pagriezušas muguru

Pagājušajā nedēļā Aizkraukles novadā aizvadīts Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) Zemgales biznesa forums “Uzņēmējdarbības attīstības iespējas reģionos”. Šajā reizē uzņēmēji īpašu vērību pievērsa finanšu pieejamības jautājumiem. Ne viens vien dalībnieks uzsvēra, ka komercbankas realizē klientiem nedraudzīgu politiku, turklāt augstās aizņēmumu procentu likmes padara kredītus nepieejamus, portālu informēja LTRK pārstāve Inese Raiba.

Viņa pastāstīja, ka minētajā Zemgales Biznesa forumā piedalījās plašs uzņēmēju pulks, pārstāvot lielāko daļu tautsaimniecības nozaru. Atklājot pasākumu, LTRK prezidents Aigars Rostovskis, kurš kopš šī gada 1.janvāra ir arī “Eurochambres” (pārstāv 20 miljonus uzņēmumu un 120 miljonus darba vietu Eiropā) prezidenta vietnieks, norādīja, ka Latvijas ekonomikā nekas nemainās un attīstībā būtiski atpaliekam no kaimiņvalstīm.

“Nemainās arī tas, uz ko norādām valdībai un atbildīgajām ministrijām – nepieciešams kāpināt eksportu, padarīt biznesa vidi labvēlīgu investīcijām, mazināt birokrātiju, veidot konkurētspējīgu nodokļu politiku un risināt ar darbinieku trūkumu saistītās problēmas,” sacīja A.Rostovskis.

Daina Paula, Latvijas Bankas monetārās politikas pārvaldes makroekonomikas analīzes daļas galvenā ekonomiste, analizējot tautsaimniecības attīstības prognozes, arī norādīja uz vājo izaugsmi, kas saistīta gan ar 2022.gada augstās inflācijas radītajām sekām, gan eksporta kritumu piegāžu ķēžu pārrāvumu un patēriņa samazināšanās dēļ.

“Lai arī ienākumi šobrīd ir lielāki, bankas joprojām ir ļoti piesardzīgas, un kredītu likmes saglabājas augstas. Tas noved pie tā, ka tie, kuri varētu kreditēties, to nedara, cenšoties iztikt ar saviem līdzekļiem, savukārt tie, kas gribētu, nereti neiziet banku “atsijāšanas” procesu un kredītu nemaz nevar saņemt,” tā D.Paula.

Tam, ka bankas kļuvušas nedraudzīgas klientiem, piekrita arī daudzi klātesošie uzņēmēji, kā arī LTRK Zemgales padomes vadītājs Imants Kanaška. “Pieteicos vizītei uz banku, bet iekšā netiku, kamēr mani neielaida, jo klientu pusē roktura durvju atvēršanai nav. Tas simboliski parāda attieksmi – mēs bankās neesam gaidīti, un šādā situācijā ir grūti runāt par strauju izaugsmi valsts ekonomikā. Turklāt banku pakalpojumu kvalitāte reģionos samazinās – arvien biežāk, lai saņemtu konsultācijas kreditēšanas jautājumos, jādodas uz Rīgu, kaut gan iepriekš arī reģionos bija iespējas visu izrunāt ar konsultantiem,” piebilda I.Kanaška.

Kārtējo reizi tika diskutēts par nepieciešamību palielināt konkurenci banku sektorā, jo šobrīd tirgu kontrolē lielās skandināvu bankas, kas arī bez papildu riskiem jūtas komfortabli un caur pieri skatās uz klientiem. Savukārt mazās bankas, kas daudz labprātāk piešķirtu līdzekļus attīstībai, nevar to izdarīt, jo potenciālajiem klientiem refinansēšanas komisijas maksas ir augstas un, mainot bankas, jācieš papildu zaudējumi.

Situāciju ar uzņēmējdarbību reģionos iezīmēja ēdināšanas uzņēmuma “IMIga” valdes priekšsēdētāja Ingūna Grandāne. Viņu visvairāk uztrauc nestabilitāte, piemēram, tirdzniecības centrs, kurā tiek nomātas telpas, līgumu slēdz tikai uz diviem gadiem, tādējādi nevar paredzēt, vai tas tiks pagarināts. “Mēs neredzam skaidru nākotni, tādēļ arī cenšamies attīstīties ar saviem līdzekļiem. Protams, tas ir lēnāk, taču šobrīd pie tādas nestabilas situācijas uzņemties kredītsaistības neesam gatavi,” viedokli pauda I.Grandāne.

Biznesa foruma noslēgumā tā dalībnieki iepazinās ar Likteņdārzu un tajā izveidoto Saietu namu. Uzņēmēji neformālā gaisotnē pārrunāja arī citus būtiskus jautājumus, tajā skaitā to, ka reģionos joprojām ir sarežģīti piesaistīt darbaspēku, ko kavē gan mājokļu trūkums, gan transporta problēmas nokļūšanai darba vietā.

Pasākumu organizēja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras Zemgales reģiona nodaļa un Zemgales plānošanas reģions sadarbībā ar Aizkraukles novada pašvaldību.

+ 3