Baušķenieces Birutas Dzenes albumā ir 1971. gada 23. oktobrī tapusi fotogrāfija, uz kuras rakstīts: «40 gadu pirmajam bērnudārzam Bauskā.».
Baušķenieces Birutas Dzenes albumā ir 1971. gada 23. oktobrī tapusi fotogrāfija, uz kuras rakstīts: “40 gadu pirmajam bērnudārzam Bauskā.” Vairāk nekā 50 gadu no šī laika ir saistāmi ar muzikālās audzinātājas Lūcijas Ozoliņas vārdu.
Sniegpārsliņas un zaķīši
Lūcija uz Bausku atnākusi kā jauna speciāliste un 30. gadu sākumā vadījusi pilsētā pirmo bērnudārzu. Sākumā viņa bijusi vienīgā darbiniece un darījusi visu. Vēlākos gados L. Ozoliņa pilnībā nodevusies muzikālajai audzināšanai un darījusi to līdz mūža galam.
“Vajadzētu novērtēt Lūcijas ieguldījumu, vairākām paaudzēm baušķenieku tieši viņa iemācījusi lidināties kā sniegpārsliņām un lēkt kā zaķīšiem. Nav aizmirstams, kā viņa spēlēja klavieres – uz taustiņiem pat neskatījās, bet pirksti gluži vai lidoja.
Viņa gribēja, lai dzied arī audzinātājas, visām bērnu dziesmiņām bija jāzina vārdi. Kad Lūcija jau bija cienījamos gados, viņai bija grūti izlēkāt līdzi bērniem, tad tas bija jādara audzinātājām.
Saviesīgos vakaros arī daudz dziedājām un skolotāja Ozoliņa no galvas, pēc dzirdes ņēma akordus un spēlēja pavadījumu,” atceras Biruta Dzene, kura arī visu mūžu strādājusi bērnudārzā.
Audzinātāja Ozoliņa ārkārtīgi mīlējusi grāmatas. Tās viņai bijušas vēl no pašas bērnības gadiem. Ja kāds meklējis dzejoli vai pasaku, viņa atnesusi krājumu no mājām, ļāvusi izlasīt, norakstīt (kopētāju jau toreiz nebija!), taču savas grāmatas nav devusi citiem uz mājām, baidījusies, ka var pazaudēt. Kad bērnudārzā bijuši svētki, audzinātāja Ozoliņa pirmā atnākusi un pēdējā devusies mājup. Visa viņas dzīve bija darbs, lai gan bija arī ģimene, vīrs, dēls.
Pazaudē biogrāfiju
80. gados audzinātājai Ozoliņai palūgts aiziet no darba, lai atbrīvotu vietu jaunai kolēģei. Lūcija jau bijusi ļoti cienījamos gados, tomēr “padzīšana” dziļi sarūgtinājusi. Drīz pēc tam Lūcija Ozoliņa nomirusi. Kādreizējā bērnudārza “Sprīdītis” vadītāja Valija Rone toreiz aiznesusi atvadu vārdus uz laikrakstu “Komunisma Ceļš”, taču nekrologs nav nodrukāts. Kolēģi paskaidrojumu neesot saņēmuši, bet dzirdēts aplinkus runājam, ka Ozoliņa Latvijas laikā it kā bijusi aizsargos, it kā pēckara gados atbalstījusi mežabrāļus. Taču tie ir tikai minējumi, kuriem nav apstiprinājuma. Lūcija Ozoliņa apglabāta Važītes kapos, atceras Biruta Dzene.
Pirmsskolas izglītības iestāžu darbiniece Lija Kārkliņa savulaik Lūcijas Ozoliņas mūžam veltījusi plašu biogrāfijas aprakstu. Tajā bijuši fakti, gadskaitļi, bet apjomīgais darbs atstāts toreizējai izglītības nodaļai un… pazaudēts.
Pēc Lūcijas Ozoliņas nāves dēls Juris aicinājis kādreizējās kolēģes izvēlēties kaut ko pilsētas bērnudārziem no mammas plašā grāmatu krājuma. Tā Valija Rone ieguvusi Lūcijas Ozoliņas jaunības dienas apliecinošās fotogrāfijas. Diemžēl uz tām nav norādīti gadskaitļi.
